Nonākot pensijā, daļa mācītāju ir materiāli skaudrā situācijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijā mācītāji ienākumus gūst no draudzes ziedojumiem, bieži vien strādā arī blakus darbā. Lai gan daudzi mācītāji saņem valsts pensiju, ko uzkrājuši, maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas, vairāku konfesiju pārstāvju stāstītais liecina, ka garīdznieki, sasniedzot pensijas vecumu, ir skaudrā situācijā.

 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

“Garīdznieka darbs nekad primāri nav finansu saistīts. Tas vispirms ir aicinājums un Dieva sūtība. Un tad, kad pienāk pensijas laiks, - tā ir, kā ir,” stāsta Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks Edgars Godiņš.

Ikviens mācītājs sava aktīvā darba laikā algu saņem no draudzes ziedojumiem.

Tomēr, iestājoties pensijas vecumam, ne visiem mācītājiem pensijas tiek izmaksātas vienādā apmērā. Latvijā baptistu draudzes parasti ir mazas, tāpēc arī atalgojums un pensijas nav pārak lielas. Pensija baptistu draudžu mācītājiem ir vien daži desmiti eiro mēnesī.

“Ikvienam no mūsu mācītajiem ir kāda pensija no valsts puses,” saka Godiņš.

„Diezgan daudzi no mūsu garīdzniekiem ir strādājuši vienu vai citu bieži vien ļoti necilu darbu paralēli tam, ko viņi darīja draudzē, lai saņemtu kaut kādu stāžu un kaut kādu naudu, no kā izdzīvot. Mēs arī no mūsu baznīcas puses esam domājuši, kā atbalstīt tos, kuri pensionējas. Šis fonds mums veidojas no ziedojumiem,” norāda Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks.

Luterāņu draudzēs ir daudz vairāk biedru, tādēļ arī pensijas var būt lielākas. Tomēr to apmēri atšķiras - no valsts var tikt saņemti 330 eiro, bet citiem mācītājiem baznīca izmaksā aptuveni 60 eiro mēnesī.

Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Linards Rozentāls stāsta, ka vajadzība noteikt mācītāju pensionēšanās vecumu radās tāpēc, ka agrāk mācītāji savās draudzēs strādāja ļoti ilgi. “65 gados mācītājam ir jāiet pensijā, bet viņam var atļaut darboties vēl piecus gadus. Pēc tam - 70 gados - pensijā ir jāiet obligāti,” atzīmē Rozentāls.

Ne visi mācītāji pensijā dodas tieši 70 gadu vecumā - citi to dara ātrāk veselības problēmu dēļ, bet citās konfesijās cilvēki turpina strādāt daudz ilgāk.

“Mums nav tādu pensionētu priesteru, pat tie, kuri ir veci. Priesteru trūkst, tāpēc viņi pilda amata pienākums, kamēr vien to spēj,” pauž katoļu priesteris Aivars Līcītis.

Reformātu baznīcā konkrētu skaitli nenosauc, pensija esot lielāka par minimālo, ja ar to domāts vecuma pensijas minimālais apmērs, tas varētu būt no 64 līdz 109 eiro.

Rīgas Reformātu bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka uzskata, ka mācītājs pensijā īsti nemaz neaiziet. “Neviens kristietis jau pensijā nevar aiziet, jo mums ir debesu aicinājums. Mēs jau nesakām darbs, tas ir aicinājums. Un mums vienmēr ir aicinājums turpināt cilvēkiem stāstīt un liecināt par šo brīnišķīgo glābšanas vēsti. Tādā veidā neviens mācītājs, neviens kristietis pensijā neaiziet šajā nozīmē,” norāda Sauka.

Tātad - mācītājam pensijas apmērs var būt ļoti atšķirīgs, to ietekmē ne tikai draudzes biedru skaits un ziedojumu apmērs, bet arī tas, vai mācītājam ir bijis kāds blakus darbs. Tāpat, ja baznīca tam piekrīt, mācītājs pensijā var nemaz neaiziet un līdz mūža beigām turpināt vadīt draudzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti