Kādā aptaujā secināts, ka iedzīvotāji par nolietoto ierīču nodošanas iespējām netiek pietiekami informēti.
Latvijā ir reģistrētas 222 vietas, kur iespējams nodot elektrotehnikas atkritumus – vecus televizorus, ledusskapjus, mobilos telefonus un citas ierīces. Šo atkritumu apjoms, ko Latvijā vidēji gadā nodod pieņemšanas punktos, ir 4 līdz 5 tūkstoši tonnu.
Nelielā nodoto ierīču apjoma iemesls Veseres ieskatā ir preču ilga glabāšana mājsaimniecībās.
Arī nozares pārstāvji apstiprina elektrotehnikas atkritumu problēmas. Tehnoloģijas strauji attīstās, un patērētāji īpaši mobilās ierīces labprāt arī strauji maina. Taču, piemēram, mobilo telefonu servisa uzņēmums “MTTC Latvija” veicis interneta aptauju, kur no 400 respondentiem 64% norādīja, ka nemaz nezina, kur lietotās mobilās ierīces iespējams nodot pārstrādei.
Servisa centra vadītājas Agneses Meijas ieskatā pietrūkst akciju, kas atgādina ierīču nodošanas iespējas un kārtību.
“Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki savus mobilos telefonus nenodod, ir informācijas trūkums par to, kur tos iespējams nodot. Lai arī Latvijā ir simtiem nodošanas punktu, acīmredzami cilvēkiem nav šīs informācijas. Tāpat daļa iedzīvotāju atzina, ka viņiem ir motivācijas trūkums,” stāstīja Meija.
“Aptaujā secināts, ka 23% cilvēku kādreiz ir nodevuši sadzīves tehniku, jo tā ir liela, bet mazās ierīces noglabā plauktā,” piebilda Meija.
Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir nostiprināts ražotāja atbildības princips – iekārtu ražotājiem vai izplatītājiem valstī ir jānodrošina, ka šo iekārtu atkritumi tiek savākti un pārstrādāti. To var darīt pats komersants vai slēgt līgumu ar starpnieku, kas organizē atkritumu apsaimniekošanu – pieņemšanu, šķirošanu un pārstrādi.
Viens no uzņēmumiem, kas pieņem šos atkritumus un arī pārstrādā tepat Latvijā, ir “Bao”, kura pārstāvis Ričards Rapoports gan secina, ka nodotās elektrotehnikas apjoms pieņemšanas punktos aug.
“Mūsu uzņēmumā šo atkritumu pieņemtais apjoms ir aptuveni 2 tūkstoši tonnu un ik gadu ir pieaudzis. Bezmaksas izvešanu uzņēmums ieviesis tikai pirms 2 mēnešiem, un otrajā mēnesī izvesto elektroatkritumu apjoms dubultojies. Cilvēki mums iepriekš daudz zvanīja un prasīja tādu iespēju,” stāsta “Bao” pārstāvis.
“Tāpat paši atkritumu apsaimniekotāji brauc tehnikai pakaļ, palīdz cīnīties ar nelegālajiem izvedējiem, kas izņem tikai vērtīgās komponentes un pārējo izgāž nezināmās vietās,” tendences raksturo Rapoports.
Biedrības «Latvijas zemes draugi» padomes priekšsēdētājs Jānis Ulme vērtēja, ka elektrotehnika ir vēl viena atkritumu joma, kurā Latvija krietni iepaliek citām valstīm apjomu ziņā, arī kaimiņvalstīs sistēma darbojas ar labāku rezultātu.
Vides eksperta ieskatā bez informēšanas kampaņām pašiem ražotājiem, pārdodot preci, ir jāizglīto patērētāji par tehnikas nodošanas iespējām, kad tā būs nokalpojusi.
“Iedzīvotājam bez nopietnas iedziļināšanās un piedāvājumu meklēšanas pamanīt iespējas nodot šos atkritumus nav iespējams. Tad jautājums - vai tas ir valsts vai tirgotāju uzdevums,” vaicā Ulme.
Vides ministrija arī atzinusi, ka dalītās atkritumu savākšanas laukumu tīkls Latvijā ir vēl attīstāms, proti, pakalpojums pietiekamā apmērā nodrošināts tikai 70% pašvaldību.