Turpmākos lēmumus, kā un kur tikties ar Krievijas parlamenta deputātiem, pieņems NATO Parlamentārās asamblejas birojs.
Krievijas pārstāvjiem dalība būšot liegta līdz brīdim, kad mainīsies situācija Ukrainā.
Ojārs Kalniņš iepriekš telefonsarunā pieļāva, ka NATO Parlamentārās asamblejas sēdē Rīgā tiks apspriests jautājums par sadarbības pārtraukšanu ar Krievijas parlamentu.
Mūsu asamblejai, tāpat kā NATO, ir līdz šim bijusi sadarbība ar Krieviju. Ir bijusi Krievijas delegācija, kā partnervalsts, kas nāk uz sanāksmēm. Pēc 2008. gada [notikumiem] Gruzijā tas tika pārtraukts un gadu atpakaļ tas atkal atjaunojās. Es pieņemu, ka tagad mēs atkal pārrunāsim, vai pārtraukt sadarbību ar Krievijas parlamentu,” iepriekš pieļāva Latvijas delegācijas vadītājs.
Jau ziņots, ka notikumi Krievijā un Ukrainā, kā arī rudenī gaidāmais NATO valstu vadītāju samits Lielbritānijā. Tie ir daži no būtiskākajiem tematiem, ko šajā nedēļas nogalē apspriež NATO Parlamentārās asamblejas pārstāvji Rīgā.
„NATO Parlamentārās asamblejas prezidents ir Hjū Beilijs no Lielbritānijas. Viņš ir uzaicinājis Ukrainas [parlamenta] spīkera vietnieku, lai mūs uzrunā. Arī [Saeimas priekšsēdētāja] Solvita Āboltiņa mūs uzrunās un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis," stāsta Ojārs Kalniņš.
Kā iepriekš vēstīts, piektdien Rīgā ieradās aptuveni 100 delegāti no 28 NATO dalībvalstu parlamentiem, kuri nedēļas nogalē piedalīsies NATO Parlamentārās asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdē.
NATO Parlamentārā asambleja apvieno 28 Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamenta deputātus. Tās galvenais mērķis ir uzturēt saikni starp NATO politiku un katras dalībvalsts sabiedrību, ko pārstāv parlamentu deputāti.
Pastāvīgās komitejas tikšanās notiek trīs reizes gadā. Tomēr šoreiz sanāksmei ir piesaistīta lielāka uzmanība neseno Krimas notikumu dēļ.
Līdz šim, Krievija ir piedalījusies NATO valstu parlamentāriešu sanāksmēs kā sadarbības partneris. Līdzīgi NATO Parlamentārā asambleja rīkojās arī pēc Gruzijas kara 2008. gadā.
Viesojoties Rīgā NATO Parlamentārās asamblejas prezidents Hjū Beilijs neskopojās ar nosodījumu Krievijai par tās rīcību Krimā.
Gan NATO pilntiesīgām dalībvalstīm, gan sadarbības partneriem ir jāvadās pēc vērtībām, uz kurām balstās mūsu alianse. Šis vērtības ir demokrātija, cilvēktiesības, citu valstu neatkarības ievērošana. Un tādēļ, ka šīs vērtības netika respektētas, mēs uzskatām, ka pašreiz mums būtu jāizslēdz Krievija no mūsu organizācijas,” norādīja Beilijs.
Uzreiz piebilstams, ka NATO Parlamentārā asambleja nav NATO struktūrvienība. Tā ir neatkarīga organizācija ar padomdevēja tiesībām, kas apvieno parlamenta deputātus no visām 28 Ziemeļatlantijas līguma valstīm. Asamblejas mērķis ir nodrošināt saikni starp NATO politiku un sabiedrību. Līdz ar to, Krievijas izslēgšana no šīs asamblejas sadarbības partneru vidus, ir vairāk simbolisks solis, kas seko gan Eiropas Savienības, gan NATO vadības, gan Lielā septītnieka iepriekš izteiktai reakcijai.
Turklāt pilnībā dialogs ar Krieviju netiek pārtraukts. Tās parlamenta pārstāvji varētu tik aicināti piedalīties atsevišķos pasākumos, ja tas būs nepieciešams, sacīja Latvijas delegācijas vadītājs NATO Parlamentārajā asamblejā Ojārs Ēriks Kalniņš.
Mums Viļņā arī bija paredzēta Krievijas-NATO sadarbības padome un tas ir tagad apturēts. Tā kā visa formālā darbība ir izbeigta. Un birojs izlems, kur nākotnē varētu tikties,” pavēstīja Kalniņš.
Viens no iemesliem, kādēļ sadarbība ar Krievijas parlamentu tiek pārtraukta ir arī fakts, ka tieši deputāti akceptēja Krievijas prezidenta lūgumu nepieciešamības gadījumā ievest armiju Ukrainas teritorijā. Un šī atļauja joprojām nav atsaukta, atgādināja Beilijs.
Mēs mēģināsim paskaidrot Krievijas parlamentāriešiem cik smagi, mūsuprāt, viņi ir pievīluši to uzticību, ko esam viņiem dāvājuši,” – tā Beilijs.
NATO Parlamentārās asamblejas sanāksmē Rīgā uzrunu sacīja arī Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Ruslans Kušulinskis, kurš pateicās NATO dalībvalstīm par līdz šim sniegto atbalstu. Diskusijās tika skarta arī Baltijas valstu drošība, sacīja Ojārs Kalniņš.
„Ļoti daudziem delegātiem šī ir pirmā reize Latvijā, pirmā reize Baltijas telpā. Un mēs vienlaicīgi arī komentāros un jautājumos dzirdējām ļoti stingru atbalstu tieši Baltijas valstīm, pozitīvus vārdus par mūsu darbību NATO pēdējos desmit gadus un izpratni par mūsu situāciju, par bažām, kas šeit ir,” atklāja Kalniņš.
NATO dalībvalstu parlamentāriešu sanāksme turpināsies svētdien.
