Kompromiss paredz, ka sociāli neapdrošinātie vecāki (bezdarbnieki, studenti u.c.) līdz bērna pusotra gada vecumam saņems fiksētu 120 latu lielu pabalstu mēnesī, bet sociāli apdrošinātie (tie, kuri maksājuši sociālo nodokli) saņems fiksēto 120 latu pabalstu un vecāku pabalstu 70% apmērā no algas. Tādējādi vecāku pabalsts kā līdz šim tiks aprēķināts līdz bērna gada vecumam, taču izmaksa tiks “izstiepta” līdz pusotram gadam. Proti, vecāka pabalsta kopsumma nemainīsies, taču ik mēnesi tiks saņemta mazāka summa pusotra gada garumā.
Vienošanās paredz, ka turpmāk visi vecāki no bērna dzimšanas brīža drīkstēs arī paralēli strādāt, turpinot saņemt valsts pabalstus. Ministrijas ierosinājums piemaksāt vēl 100 latu tiem vecākiem, kuri pēc bērna piedzimšanas atgriežas darba tirgū, mācībās vai iestājas bezdarbniekos, ticis noraidīts.
Viņķele medijiem norādīja, ka labā ziņa ir tā, ka kopējais atbalsta apjoms ģimenēm ir audzis, taču kopumā ar atbalsta modeli nav apmierināta.
Iecerētie pasākumi nemazināšot nevienlīdzību, jo ieguvējas būs turīgākās ģimenes, nevis tās, kurām palīdzība vajadzīga visvairāk, uzskata ministre.
„No Labklājības ministrijas piedāvājumiem, kas attiecas uz vecāku pabalstiem, netiks ieviests nekas. Esam vienojušies par kompromisa summu, proti, minimālais pabalsts būs nākamgad 120 latu un stāsies spēkā no 1.janvāra. Bet papildus pabalsts, ko mēs piedāvājām personām atkarībā no atgriešanās darbā, mācību iestādē vai reģistrēšanās NVA, diemžēl tika noraidīts,” norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Ministre arī izteicās, ka panāktajā kompromisā saskata tiesāšanās riskus, jo tas rada nevienlīdzīgu attieksmi pret personām vienādos apstākļos. Viņa nodēvēja vienošanos par "tīri politisku", jo, viņasprāt, tā nemazina nevienlīdzību un neveicina jauno vecāku atgriešanos darba tirgū, ko paredzēja vairāki Labklājības ministrijas priekšlikumi jauno vecāku atbalstam.
Ministrija piekāpusies, jo otrdien, 1.oktobrī valdībai ir pēdējais termiņš, lai iesniegtu nākamā gada budžetu skatīšanai Saeimā, un līdz šim datumam bija jāspēj atrast kāda vienošanās.
Politiskā kompromisa otrajā pusē ir Nacionālā apvienība un Reformu partija, kuras pārstāve Inga Bite uzskata, ka kopumā vienošanās ir solis pareizajā virzienā: „Mazāko algu saņēmējiem mēneša pabalsta kopējais apmērs būs tāds pats kā līdz šim, savukārt lielāko algu saņēmēji virs 400 latiem mēnesī pat varētu mazliet zaudēt. Tā kā nevaru teikt, ka esmu ļoti apmierināta, tomēr situācija līdz [bērna] pusotram gadam ir atrisināta un tik drastisks ienākumu kritums vecākiem no bērna gada līdz pusotram vairs nav.”
Atgriežoties darbā pirms bērna pusotra gada vecuma, vecāki no nākamā gada samazinātā apmērā varēs turpināt saņemt vecāku pabalstu, ko krīzes laikā „nogrieza”. To īpaši uzslavē „Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka: „Katrā ziņā, visi panāktie kompromisi pagaidām mūs apmierina. Mēs jau šobrīd saņemam ļoti pozitīvas vecāku atsauksmes. Domāju, ka tas ir liels, liels solis uz priekšu un ka arī nākamgad turpināsies atbalsts ģimenēm ar bērniem.”
Cerību, ka nākamajos gados atbalsts ģimenēm turpinās pieaugt, pauž arī demogrāfs Ilmārs Mežs, atgādinot, ka Latvija šim nolūkam tērē teju vismazāk Eiropas Savienībā. Viņaprāt, vecāku pabalsta izmaksā Latvija varētu ņemt piemēru no Lietuvas: „Gluži loģiski, ka tiem vecākiem, kas veikuši sociālās iemaksas, pienākas arī mazliet lielāks pabalsts. Pareizi būtu, ja varbūt tajā daļā, kur šis pabalsts iet pāri 12 mēnešiem, tas būtu ar mazāku intensitāti. Labākais ir Lietuvas piemērs, kur pirmajā gadā māmiņalgu izmaksā 100% iepriekšējās algas apmērā, bet vecākiem ir tiesības izvēlēties arī otru variantu - divus gadus. Tad pirmajā gadā saņem 70% no algas, kā pie mums, bet otrajā gadā - 30%.”
Paredzēts, kā nākamgad jaunā atbalsta sistēma izmaksātu 14 miljonus latu, bet 2015. gadā, kad visi atbalsta veidi būs spēkā jau no gada sākuma, izmaksas sasniegs aptuveni 30 miljonus latu.
120 latu fiksētais pabalsts stāsies spēkā no 1.janvāra, bet vairums jauninājumu iecerēti tikai no nākamā gada rudens.
