Pašvaldību nodeva par mājdzīvnieku turēšanu ir robežās no trīs līdz 12 eiro, paredzot arī atlaides, piemēram, pensionāriem vai invalīdiem. Daļa pašvaldību to iekasē tikai par suņiem vai mājdzīvniekiem, kas dzīvo tikai dzīvokļos.
Piemēram, Ogres novada pašvaldības saistošie notiekumi paredz, ka par suņa turēšanu daudzdzīvokļu mājā Ogrē vai novada pagastos jāmaksā viens eiro mēnesī, savukārt par kaķi – 70 centi. Lai arī uzrunātie mājdzīvnieku īpašnieki norāda, ka par šādu nodevu zina vai ir dzirdējuši un, kā apgalvo, arī maksājot, tomēr vien retais var precīzi pateikt, cik liela tā ir.
“ReTV” uzrunātie pašvaldību pārstāvji skaidroja – noteikumi ir, bet maksājums ir katra cilvēka godaprāts. Daļa pašvaldību pat no šādas nodevas atteikušās, jo neesot kontroles mehānisma.
Piemēram, Jēkabpils novadā nodevu maksā pēc 2015. gadā izveidota saraksta. “Bet ir godprātīgie, kas, piemēram, iegādājas un ir nākuši paši piereģistrē pie manis un samaksā nodevu,” pastāstīja Jēkabpils novada pašvaldības pārstāve Ilze Akilova.
“Ir diezgan daudz tādu jautājumu, kas varbūt nav skaidri. Un pašvaldībai arī [grūti] uzraudzīt to izsekojamību, pie kā mēs šobrīd strādājam, lai uzlabotu iespēju kontrolēt un sekot līdzi suņu nodevas apmaksai, salāgojot to kaut kādā veidā ar valsts reģistru,” pastāstīja Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāve Dace Liepniece.
Šobrīd šāds mehānisms ir Rīgā, kur pašvaldība redz, ka saskaņā Lauksaimniecības datu centra datiem pilsētā reģistrēti aptuveni 46 tūkstoši suņu, bet nodevu maksā aptuveni vien puse. Un arī nodevas ieņēmumi gadu no gada nemainās.
“Bet pārējie suņu īpašnieki, es pieņemu pieņēmuma formā, redzot, ka [nenotiek] šī kontrole, kurš suņu īpašnieks ir samaksājis vai nav samaksājis suņu nodevu, nerosina viņam maksāt šo nodevu,” pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvis Renārs Grīnbergs.
Līdz ar to arī ieņēmumi no nodevas pašvaldības budžetā ir salīdzinoši nelieli. Tie tiekot tērēti infrastruktūras uzturēšanai – patversmēm, specializētajiem suņu laukumiem vai atkritumu urnām.
“Mūsu mājā ir suņu gandrīz tikpat cik cilvēku. Smilšu kaste bērniem – tā ir apmīļota no suņiem. Nu, ir tādi saimnieki, kas savāc aiz sava suņa, bet nu…” atzina ogrēniete Valentīna.
“Principā dzīvoklī dzīvnieks – tā ir tāda papildu netīrība, tāpat trokšņi ir no viņiem,” norādīja ogrēniete Maija.
Vienotu risinājumu pašvaldībām šajā jautājumā nesaredz. Lai arī Ministru kabineta noteikumi paredz obligātu mājdzīvnieka čipošanu, līdzīgi kā ar nodevu, dienaskārtībā joprojām aktuāls ir jautājums par četrkājainā drauga saimnieka godaprātu dzīvnieku čipot un datus ievadīt vienotajā valsts reģistrā.
