„Latvijā jauniešu bezdarbs ir nedaudz virs 7%. Protams, uz Eiropas fona šis procents ir neliels,” Saeimā sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Evita Simsone.
Šī bija galvenā atziņa, kuru Saeimas deputātiem otrdien sniedza NVA. Viņi sadarbībā ar citām valsts institūcijām, pašvaldībām, mācību iestādēm un darba devējiem jau vairākus gadus īsteno Eiropas finansētu Jauniešu garantijas programmu. Tā piedāvā plašu pasākumu klāstu, kas palīdz tikt pie pirmās darba pieredzes, uzsākt uzņēmējdarbību, attīstīt darbam nepieciešamās iemaņas un atbalsta vēl citos veidos.
Piecu gadu periodā – līdz 2020. gadam – šiem mērķiem Eiropa Latvijai kopumā iedalījusi 79 miljonus eiro.
"Tas sakrita ar brīdi, kad nopietnu krīzi pārdzīvoja arī dienvidu valstis – Spānija un Portugāle,” skaidro Saeimas Jaunatnes lietu apakškomisijas pārstāve, Saeimas deputāte Ilze Viņķele. „Un [Eiropas] Komisija bija ārkārtīgi nobažījusies par tām tendencēm. Latvija iekrita to valstu grozā, uz kurām tika imperatīvā formā šī garantija attiecināta. Kaut gan jau tad bija zināms, ka tā nav tik akūta problēma, salīdzinot ar mūsu dienvidu kolēģiem,” norādīja Viņķele.
Tomēr vēl ir arī uzlabojamas lietas jauniešu bezdarba mazināšanā.
„Tā noteikti ir profesionālā orientācija, lai jauniešus jau skolā mudinātu veidot sevī apziņu un sapratni, kas ir profesija vai profesiju grupa, kas varētu viņus saistīt nākotnē,” sacīja Simsone.
„Es īsti nedabūju atbildi no šīs komisijas uz jautājumu par to, kādēļ mēs neanalizējam jauniešus bezdarbniekus saistībā ar to izglītības iestādi, ko viņi ir absolvējuši. Manuprāt, šis būtu viens spēka pielikšanas punkts, kas nav pietiekami izdarīts,” norādīja Viņķele.
Labklājības ministrija līdz 2018. gadam apņēmusies izpētīt, kādus rezultātus nesusi Jauniešu garantijas programma, lai pēc tam lemtu – kuras atbalsta formas turpināt un no kurām atteikties.