Lai arī ceļu lietotāji ik gadu akcīzes un transportlīdzekļu nodoklī samaksā vairāk nekā 300 miljonus latu, no šīs summas valsts budžetā ceļu tīklam iezīmēta aptuveni ceturtā daļa jeb nedaudz vairāk nekā 80 miljoni latu. Ar šo finansējumu visām ceļu tīkla vajadzībām nepietiek, stāsta Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Lubāns. "Nedaudz vairāk kā 80 miljoni latu valsts budžetā paredzētais finansējums aiziet visam ceļu tīklam - gan valsts, gan pašvaldības ceļu uzturēšanai un attīstībai. Tiesa, attīstībai praktiski tur nekas nepaliek, jo visa šī nauda aiziet tikai ikdienas uzturēšanai - ziemas dienestam, kaisīšanai, sniega novākšanai, vasarā tie ir bedrīšu remonti un tamlīdzīgi,” skaidroja Lubāns.
Lai situāciju vērstu par labu, Satiksmes ministrija izstrādāja jaunu ceļu finansēšanas modeli. Tajā piedāvāts ceļiem no nākamā gada novirzīt visus transportlīdzekļa nodokļa ieņēmumus, bet akcīzes nodokļa ieņēmumu daļu audzēt pakāpeniski. Proti, 2014.gadā ceļiem būtu jānovirza 20% akcīzes nodokļa ieņēmumu, bet līdz 2020.gadam šī daļa jāaudzē līdz 80%.
„Modelis nodrošina, ka 2020.gadā teorētiski sasniedzam to finansējuma apjomu, ko mēs saucam par normatīvi nepieciešamo. Ceļā ik gadu jāieliek zināms daudzums naudas, lai tas nepaliktu sliktāks. To līmeni mēs sasniedzam ar apmēram 300 miljoniem latu gadā - tas ir 2020.gadā. Līdz tam? Protams, katru gadu finansējuma apjoms atbilstoši finansēšanas modelim varētu palielināties un līdz ar to ceļi... To pasliktināšanās varētu kļūt lēnāka," norādīja Lubāns.
Ministrija ceļu finansēšanas modeli šomēnes virzīja uz valdību, taču to nobremzēja premjera rezolūcija. Tā noteica, ka ceļu finansēšanas modelis ir jāskata kopā ar trīs gadu valsts budžeta ietvaru. Šis bija Finanšu ministrijas uzstādījums, kas Satiksmes ministrijai šķiet loģisks. Tas nenozīmē atteikšanos no plāna jauno modeli ieviest no nākamā gada. Ja viss ritēs pēc plāna, tad naudas maciņam ceļiem pēc trim gadiem jābūt divreiz biezākam nekā tagad.
"Visiem jāsaprot, ka Ceļu fonda likvidācija savā laikā bija kļūda," uzsver Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Viņš arī uzskata - ja savulaik nebūtu likvidēts Ceļu fonds, tad ceļi nebūtu tik bēdīgā stāvoklī, kādi tie ir tagad. Sliktākais no Ceļu fonda likvidēšanas bija tas, ka ceļu finansēšana plānota tikai viena gada griezumā. Jaunais modelis daļēji risinātu šo problēmu, bet labāk būtu, ja Ceļu fondu atjaunotu, ka ļautu ceļu darbus plānot ilgāku laiku uz priekšu, domā Jaunsleinis.
Jaunsleinis atzīst, ka pašlaik piedāvātais ir labāks nekā esošais stāvoklis, bet nav pārliecības, ka tas atrisinās situāciju: "Problēma jau ir ar tiem uzņēmējiem. Es viņus vispār neapskaužu. Raustīšanas režīmā - tad tev ir nauda, tad visiem jāstrādā, tad tev nav naudas, tad visi sēž gaida - būs, vēl nebūs... Mēs ar šo īstermiņa domāšanu, mēs kā sabiedrība pārmaksājam neskaitāmas reizes nekā to varētu darīt. Ja mēs tām lietām pieietu ar vēsu prātu un normāli saliktu... Protams, tas, kas tiek piedāvāts - tas ir labāks nekā esošā situācija, bet man, piemēram, pārliecības, ka tas principā atrisinās problēmu, - ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, man tādas pārliecības nav."
Biedrības „Latvijas ceļu būvētājs" prezidents Andris Bērziņš norāda, ka šā gada laikā būtu jāizšķiras par ceļu finansēšanas modelis, lai tas sāktu darbu ne vēlāk kā nākamā gada sākumā. "2014.gads ir viens no svarīgākajiem, jo līdz šim nav skaidrs, vai Eiropas nauda no 2014.gada 1.janvāra būs pieejama vai nebūs. Mēs par to sākām runāt, kad sāka formēties budžets, jo pretējā gadījumā mums pateiktu - nu, draudziņi, kāpēc nerunājāt tad, kad budžets tika veidots," skaidroja Bērziņš.
Bērziņš atzīmē, ka bez stabila ceļu finansēšanas modeļa ir grūti visām iesaistītajām pusēm - gan Satiksmes ministrijai kā ceļu nozares plānotājam, gan melnā darba darītājiem - ceļu būvniekiem, gan arī satiksmes dalībniekiem. "Par braucējiem nerunāsim, tie vispār ir beztiesiski radījumi šobrīd," sacīja Bērziņš.
Satiksmes ministrija tagad ceļu finansēšanas modeli pielāgos prasībām, kādas noteiktas jaunām politikas iniciatīvām, kam nepieciešams finansējums. Šo jautājumu izskatīšanai valdībā virzīs pēc diviem trim mēnešiem.
