Panorāma

Tiesa sāk izskatīt “būvnieku karteļa” lietu

Panorāma

Panorāma

Nobremzē izmaiņas bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem

Nobremzē bērna kopšanas atvaļinājuma obligātu dalīšanu starp vecākiem

Nacionālās apvienības (NA) deputāti nobremzējuši likuma grozījumus, kas paredz, ka bērna kopšanas atvaļinājuma divus mēnešus obligāti jānodod bērna otram vecākam. Ja likuma grozījumi netiks pieņemti laikus, Latvijai būs jātaisnojas Eiropas Komisijai, jo šādu jauno regulējumu paredz Eiropas Savienības direktīva.

Par to, ka pēc 2.augusta dzimušo bērnu vecākiem vismaz divi mēneši no bērna kopšanas atvaļinājuma obligātā kārtā būs jānodod atvases otram vecākam, topošo mazuļu vecāki tika brīdināti kopš rudens. Atdodot divus mēnešus no gadu vai arī pusotru gadu ilga atvaļinājuma otram, vienam no vecākiem atvaļinājums saīsinātos. Tas arī viestu izmaiņas ģimenes ienākumos, ja vecāku algas atšķiras.

Šo un arī citu iemeslu dēļ iecere daudz kritizēta vecāku forumos. Pamats šādām izmaiņām likumā nāca no Eiropas Savienības direktīvas, kuras mērķis ir abus vecākus maksimāli iesaistīt maza bērna aprūpē uz pilnu slodzi, veicinot dzimumu vienlīdzību.

Saeimas vairākums pirmajā lasījumā grozījumus likumā pieņēma, taču līdz nākamajam lasījumam likuma grozījumi tā arī netika.

“Direktīva noteikti ir jāievieš, un es ceru, ka tā tiks ieviesta. Faktiski pagājušās Saeimas sēdē šo likumu no darba kārtības, ievērojot koalīcijas līgumu, Nacionālā apvienība lūdza izņemt ārā. Tāpēc šī direktīva ir aizkavējusies,” pastāstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”).

Apturēt likuma grozījumus ieteicis premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība). Viņaprāt, nepieņemami ir šo tā saukto divu mēnešu tēva kvotu iespiest jau esošajā apmaksātajā bērna kopšanas atvaļinājumā.

“Mēs nevaram atļauties vienkārši kā valsts, kā sabiedrība padarīt nelabvēlīgāku situāciju ģimenēm ar bērniem. Un daudzās ģimenēs tieši šī tēva kvotas iespiešanās esošajā rāmī padarīs šo situāciju nelabvēlīgāku,” sacīja Parādnieks.

Parādnieka priekšlikums ir esošā bērna kopšanas atvaļinājuma pagarināšana par vienu mēnesi otra vecāka obligāto kvotu pieliekot klāt jau esošajam atvaļinājumam. Taču šādai pieejai ir ietekme uz valsts budžetu, kas nav mazāka par 10 miljoniem eiro. Pārējie koalīcijas partneri šo priekšlikumu komisijā neatbalstīja.

Tā kā grozījumu pieņemšana apturēta, pastāv liela iespēja, ka līdz 2.augustam, kas ir atskaites punkts direktīvas izpildei, Saeima nepaspēs izmainīt likumu. Labklājības ministrijā, kas izstrādāja noteikumus direktīvas ieviešanai, bažījas, ka

šāda kavēšanās var draudēt ar pārkāpuma procedūras sākšanu no Eiropas Komisijas puses.

“Šajā gadījumā lielākais ir reputācijas risks. Protams, kaut kāds lēmums deputātiem būs jāpieņem, jo direktīva būtu jāpārņem,” sacīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs norādīja, ka par šo jautājumu būs jāpanāk vienošanās koalīcijā. Skride arī lēš, ka likuma grozījumus varētu pieņemt, iespējams, ar mēneša novēlošanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt