Dienas ziņas

Covid-19 izplatība sasniedz jaunus rekordus

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Atklāj ceļa posmu no Priekules līdz Vaiņodei

Noasfaltētais ceļš līdz Vaiņodei priecē iedzīvotājus un dod cerību uz uzņēmējdarbību

Mēs jūtamies Latvijai piederīgi un neaizmirsti – tā par noasfaltēto autoceļa posmu no Vaiņodes uz Priekuli ar lepnumu sacīja ne viens vien Vaiņodes novada iedzīvotājs. Nelielajai pierobežas pašvaldībai tas ir būtisks atspēriens, lai attīstītu uzņēmējdarbību un nekļūtu par atpalikušu nomali jaunajā Dienvidkurzemes novadā.

Asfalta segums uz autoceļa no Priekules uz Vaiņodi uzklāts pirms vairāk nekā 40 gadiem. Visu šo laiku tikušas lāpītas vien bedres, kas ik pavasari kļuvušas aizvien dziļākas un bīstamākas autobraucējiem. Tagad par sen gaidīto asfalta segumu vaiņodniekiem ir īpašs prieks, jo nenākšoties vairs riskēt ne ar savu dzīvību, ne auto.

“Man pašam neiznāca ciest, bet draugiem iznāca divām mašīnām nomainīt stiklus. Bet tas laikam jau aiz muguras,” saka Vaiņodes novada iedzīvotājs Aivars Pīlāgers.

“Sen jau bijām pelnījuši. Nodokļus lielus prasa, bet pretī neko nedod,” saka vietējais iedzīvotājs Raimonds Švarcs

To, ka ceļa remonts ir gaidīts ilgu laiku, apliecina Vaiņodes novada domes projektu vadītājs Oskars Zvejs: “Tas bija diezgan kaitinoši un bija diezgan bezcerīgi, jo nebija skaidrs – būs beidzot asfalts vai nebūs. Bija jau te viens ministrs, kurš teica, ka uz nekurieni ceļus nevajag.”

Vaiņodes centrā bijušajā dzelzceļa stacijas ēkā pašlaik notiek vērienīgi remontdarbi, kas jāpabeidz līdz gada beigām. Šeit būšot telpas uzņēmējiem.

Novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons (Zaļo un zemnieku savienība) cer, ka atjaunotais ceļš no Vaiņodes līdz Priekulei sekmēs gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju skaita palielināšanos nelielajā pierobežas pašvaldībā. “Decembra mēnesī, varbūt pat ātrāk, stacijas ēka būs ar atjaunotu fasādi, jumtu, logiem.

Mēs, vaiņodnieki, jūtamies, ka esam Latvijai piederīgi,” saka Jansons.

Asfalta segums uz reģionālā autoceļa Vaiņode–Priekule atjaunots aptuveni 15 kilometru garumā, kas izmaksājis nepilnu miljonu eiro. Finansējums tam rasts no šopavasar valdības papildus piešķirtajiem 75 miljoniem eiro, kas paredzēti autoceļu būvniecībai vairāk nekā 500 kilometru garumā.

Topošajā Dienvidkurzemes novadā, lai pierobeža nekļūtu par pamestu nomali, būtiski sakārtot uzņēmējiem un iedzīvotājiem vēl kādus svarīgus reģionālā autoceļa posmus, kas ved no Priekules līdz Lietuvas robežai, kā arī no Priekules līdz Rīgas šosejai.

“Tas ir izaicinājums, kas tuvākajā laikā jārealizē, lai reģionālā reforma nenotiktu tikai reformas pēc, bet lai no tās gūtu kaut kādu pievienoto vērtību un labumu novada uzņēmēji un iedzīvotāji,” norāda Priekules novada pašvaldības vadītāja Vija Jablonska (Nacionālā apvienība).

To apliecina arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija): “Valdība apzinās to, ka reformas rezultātā sasniedzamība ir jāsaglabā, ja ne jāuzlabo. Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākusi klajā ar 300 miljonu eiro programmu ceļu savienošanai un uzturēšanai.”

Nākamgad Satiksmes ministrija autoceļu remontam budžetā paredzējusi papildus 50 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti