Pēc pirmās viesošanās tuvējā Zemessardzes vienības vietā, pildot pieteikuma anketas, veicot veselības pārbaudes un citus nepieciešamos priekšdarbus, var paiet vairākas nedēļas. Taču arī zvēresta nodošana ir tikai prelūdija, tā īsi pēc svinīgā pasākuma vērtē 3. Latgales brigādes zemessargs Uldis Skrebinskis.
“Es negribu domāt par to, ka kādreiz varētu pienākt tā "X" stunda, kad būs jāaizstāv sava tēvzeme, bet ja tas tā notiks, negribētos domāt, ka daudziem vienkārši pietrūkst laika tai apmācībai, lai stātos pretī. Uz to laiku tomēr būtu jābūt gataviem,” uzskata Uldis Skrebinskis.
Jauno zemessargu rindās ir gan garīdznieki, gan pašvaldību darbinieki, gan deputāti. Visiem turpmāk būs jāatrod laiks, lai apgūtu un vēlāk nostiprinātu nepieciešamās prasmes. Uldis strādā ražotnē un spriež, ka pēc zvēresta nodošanas vienoties ar darba devēju par to kļūs vieglāk. Taču situācijas ir dažādas, tāpēc pamatapmācības tiek organizētas arī saīsinātā variantā.
“Katrs bataljons apmāca noteiktas tēmas saviem zemessargiem, un pie mums šeit ierodas uz 10 dienām, kur mēs koncentrēti un centralizēti pievēršamies tādiem priekšmetiem kā ieročiem, lauka kauju iemaņām un kaujas šaušanai,” skaidro seržants, 3. brigādes apmācību instruktors Jānis Pilskalns.
Tas viss šonedēļ tiek apgūst poligonā “Meža Mackeviči”.
Viegli nav, bet viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus. Tā spriež Māris un Zane Lāči. Vīrs ar sievu pavasarī kopīgi pieņēma lēmumu iestāties Zemessardzē un šobrīd aizsteigušies uz saīsinātajām apmācībām, jo mājās palikuši divi bērni un graudu lauki, ko augustā būs jāpļauj.
“Arī televīzijā diezgan bieži izskanēja reklāma: stājieties Zemessardzē! Tad nu kaut kā vienu vakaru saskatījāmies un otrajā vakarā aizbraucām," saka Zane.
"Tajā 2014. gadā jau bija tāds uztraukumus. Bija pārliecība, ka ja pie mums kaut kas tāds notiktu, bēgtu projām. Tagad pēc 24. februāra ir skaidrs, ka neviens nekur neaizbēgs. Tāpat ir sava ģimene, savi radi, draugi, mājas, īpašumi, mašīnas un vēl nez kas, kas ir jāaizsargā,” papildina Māris.
Tikpat smags aprīkojums kā vīram, jānes arī sievai, bet pāri tas nemulsina. Zane ir medniece, pie ieroča nebija jāpierod.
“Vajag pielāgoties, vajag mazliet savādāk kaut kā samenedžēt tos savus darbus ar Zemessardzi. To visu vajag izdarīt. Vieglāk nav, protams, bet savādāk," atzīst Māris.
"Prioritātes savas ir jānosaka, tā ir katra paša izvēle," piebilst Zane.
"Vai sēdi "Facebook", vai ej mežā un kaut ko iemācies," papildina Māris.
Savukārt pēc pamatapmācībām, zemessargi integrējas savos bataljonos rotas apmācībās un sāk plānot individuālās apmācības izvēloties specialitāti.
