2017.gadā pieņemtais valsts pārvaldes reformas plāns paredz līdz 2018.gada beigām izvērtēt mazo iestāžu efektivitāti un iespējamu apvienošanu. Līdz šim no vairāk nekā 20 iestādēm likvidēta ir tikai viena - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas likvidētā Vides aizsardzības fondu administrācija.
"Ir vairākas lietas, kas ir procesā, bet ir jāsaprot, ka bieži vien ir grūtāk vienoties par mazām lietām nekā lielām. Piemēram, vismazākā valsts pārvaldes iestāde ir Latvijas Institūts. Tajā ir četras štata vietas, no kurām šobrīd aizņemtas ir tikai divas. Par šīs iestādes nākotni nespējām vienoties ne vecajā valdībā, ne arī jaunajā, jo atšķiras viedokļi. Ārlietu ministrija uzstāj, ka iestādei ir jāpaliek šīs ministrijas pakļautībā, bet Ekonomikas ministrijas (EM) redzējums būtu to integrēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) un turpināt strādāt pie valsts tēla attīstības caur ekonomikas prizmu. Mēs Valsts kancelejā piekrītam EM redzējumam," atzina Citskovskis.
Vienlaikus citos resoros ir virkne ar iestrādēm, kas tiek lēnām realizētas, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā jau tuvākajā laikā varētu tikt pieņemti lēmumi attiecībā uz zinātnes administrēšanas iestādēm.
"Ir ministrijas, kurām ir redzējums, bet tas vēl jānoved līdz galam. Tāpat ir ministrijas, kurās ir problēmas ar ideju realizāciju. Piemēram, Satiksmes ministrija jau savulaik vēlējās centralizēt atbalsta funkcijas mazajās padotības iestādēs Valsts dzelzceļa administrācijā, Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā. Taču katrai no tām priekšā ir regula, un iestāžu vadītājs saka, ka ministrija nedrīkst piedurt ne pirksta, pat grāmatvedību nedrīkst pārcelt. Savulaik pat ir bijusi sūdzība Eiropas Komisijā, kad ministrs vēl bija Uldis Augulis (ZZS)," stāstīja Valsts kancelejas direktors.
Viņš secināja, ja ir politisks uzstādījums, tad ir arī rezultāts, bet, ja par pārmaiņām ir grūti vienoties, tad nav arī rezultāta.
"Jāuzsver, ka ne jau visas mazās iestādes ir jālikvidē. Atsevišķos gadījumos ir loģiska to pastāvēšana, bet noteikti tām nebūtu jānodarbojas ar atbalsta funkcijām, tajās nebūtu jābūt savai grāmatvedībai u.tml.," sacīja Citskovskis.
Citskovskis valsts pārvaldes reformas kontekstā 2017.gadā piedāvāja reformēt virkni mazo valsts iestāžu.
Kopumā Valsts kancelejas direktors identificējis 24 mazās valsts iestādes, kurās tiek nodarbināts mazs darbinieku skaits. Šo iestāžu vidū ir Latvijas Institūts, Latvijas Zinātnes padome ar septiņām amata vietām, Valsts dzelzceļa administrācija ar 11 amata vietām, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ar 19 amata vietām, Valsts administrācijas skola ar 20 amata vietām, Datu valsts inspekcija ar 25 amata vietām u.c.
