ĪSUMĀ:
- Ukrainas bēgļiem atviegloti noteikumi, lai var strādāt medicīnā.
- Pašlaik tikai neliela interese par darbu; neviena oficiāla iesnieguma nav.
- Māsu asociācijā cer, ka Ukrainas kolēģi varētu atslogot darbu.
- Slimnīcās neredz šķēršļus Ukrainas mediķu uzņemšanai.
Bēgļiem zema interese par darbu medicīnā
Latvijā atvieglota kārtībā, kādā iesniedzami dokumenti, lai mediķi varētu strādāt Latvijā, tāpat arī netiek prasītas, piemēram, latviešu valodas zināšanas. Lai arī kopš atvieglojumu pieņemšanas pagājušas jau vairākas dienas, lielas Ukrainas medicīnas darbinieku intereses par darbu Latvijā pašlaik nav. Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece apliecināja – biedrībā līdz pirmdienas rītam saņemti daži e-pasti, kuros cilvēki uzdod jautājumus un cenšas saprast kārtību, taču biedrībā neviena oficiāla iesnieguma par vēlmi strādāt Latvijā gan vēl nav.
"Jāsaka godīgi, ka daudz šādas intereses par darbu Latvijā nav. Var gadu strādāt bez latviešu valodas zināšanām. Ja cilvēks dodas kaut kur projām no savas zemes, tad jau viņi meklē arī vietu, kur var kaut ko nopelnīt. Tas mūsu atalgojums Latvijā nav tik pievilcīgs. Mēs šobrīd esam saņēmuši sešus e-pastus no ukraiņu ārstiem un zobārstiem," stāstīja Aizsilniece.
Viņa arī paredz – situācija krasi nemainīsies un liels veselības aprūpes darbinieku skaita pieaugums nav gaidāms.
Latvijas Ārstu biedrība atbild par ārstu un zobārstu sertifikātu apstiprināšanu. Aizsilniece norādīja, ka pašlaik arī situācijā, kad ukraiņi, bēgot no mājām līdzi nav paņēmuši nepieciešamos dokumentus, pietiek ar pašapliecinājumu, par izglītību un pieredzi darbā medicīnā. Taču sadarbībā ar Ukraiņu kolēģiem notiek darbs pie tā, lai Latvijas pusei būtu piekļuve attiecīgam reģistram, kurā būs iespējams apstiprināt informāciju par cilvēkiem, kuri potenciāli vēlēsies strādāt ar medicīnu saistītās nozarēs Latvijā. Latvijas Ārstu biedrība ir viena no iesaistītajām organizācijām, taču to ir krietni vairāk.
Kas jādara Ukrainas mediķim
Par to, kas Ukrainas mediķiem jādara no brīža, kad tiek pārkāpta valsts robeža, līdz brīdim, kad var uzsākt darbu medicīnas iestādē, pastāstīja Veselības ministrijas nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.
"Vispirms šai personai jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, jānokārto ilgtermiņa uzturēšanās vīza. Pēc tam notiek šīs profesijas dokumentu atzīšana. Ārsti un zobārsti dodas uz Latvijas Ārstu biedrību. Māsas, māsu palīgi un vecmātes – uz Veselības inspekciju. Un sadarbībā ar Latvijas Māsu asociāciju notiek šī dokumentu atzīšana. Pārējās ārstniecības personas – funkcionālie speciālisti, ārstu palīgi un tā tālāk dodas uz Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību. Savukārt pēc tam, kad dokumenti ir atzīti, tad šīs organizācijas aizsūta uz Veselības inspekciju informāciju, kur Veselības inspekcija piereģistrē šīs personas ārstniecības personu reģistrā. Un tad šī ārstniecības persona var uzsākt darbu iestādē," stāstīja Kļaviņa.
Viņa gan uzsvēra – šīs aktivitātes tiek veiktas, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem, jo risināt Latvijas medicīnas darbinieku trūkuma problēmas nav šīs rīcības mērķis.
Un līdz aizvadītās nedēļas nogalei, Veselības ministrijas rīcībā bija nonākušas ziņas par trīs personām, kuras varētu gribēt strādāt medicīnā Latvijā – viens ārsts, viena māsa un viens zobārsts.
Pēc veiksmīgas reģistrēšanās ārstniecības personas reģistrā iekļauj Veselības inspekcija. Tās pārstāve Elīna Ermansone Latvijas Radio sniedza šādus datus – līdz pirmdienas vakaram inspekcija saņēmusi e-pasta vēstules no četriem Ukrainas mediķiem (zobārsta, urologa, psihiatra, asinsvadu ķirurga), uz kuriem sniegta atbilde par izglītības dokumenta atzīšanu un nodarbinātību Latvijā, vienlaikus sarakstei piesaistot Latvijas Ārstu biedrību tālākai komunikācijai. Tāpat e-pastā saņemta informācija par vienu Ukrainas ārsti mikrobioloģi, kurai ir piešķirts bēgļa statuss un kura uzturas Bauskā pie radiem. Ir vīzas kārtošanas procesā. Radiniekam sniegta informācija par deklarācijas iesniegšanu Latvijas Ārstu biedrībā.
Savukārt SIA “Orto klīnika” gaida iebraucam Ukrainas anesteziologu reanimatologu, kuru plāno nodarbināt kā dežūrārstu. Arī šajā gadījumā sniegta informācija par deklarācijas iesniegšanu Latvijas Ārstu biedrībā.
Tikmēr Latvijas Māsu asociācijā aizvadītajā nedēļā vēl neviena Ukraiņu medicīnas māsa interesi nebija izrādījusi. Asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina gan teica, ka kolēģus gaida, jo tā ir iespēja palīdzēt Ukrainas kolēģiem, vienlaikus risinot arī Latvijas veselības aprūpes sektora problēmas.
"Pandēmija pagaidām nekur nav pazudusi, tāpat mēs slimojam paši. Tad tā ir gan iespēja mums, mediķiem, saņemt palīdzīgas rokas, it sevišķi situācijā, kad mēs esam gatavības režīmā uzņemt šos cietušos Krievijas iebrukuma rezultātā, gan arī Ukraiņu bēgļiem ir iespēja pilnvērtīgi dzīvot Latvijā, kamēr viņi ir šajā pagaidu periodā. Grūti pateikt, cik šādu cilvēku būs, bet jebkurā gadījumā mēs esam atvērti gan ārstiem, gan māsām, gan māsu palīgiem, gan arī slimo kopējiem," stāstīja Ortveina.
Jau agrāk Latvijā bijušas runas par to, ka veselības aprūpes darbinieku trūkumu varētu risināt ar darba spēka ievešanu no austrumiem. Tolaik gan šis jautājums neguva popularitāti. Idejas pretinieki īpaši atsaucās uz valodas zināšanu problēmām. Māsu asociācijas viceprezidente Ortveina gan skaidroja – šobrīd situācija ir pilnīgi citāda. Pirmkārt, notiekošais ir ārkārtas situācija, un iespēja strādāt bez valodas zināšanām ukraiņiem ir ierobežota. Taču ilgtermiņā, miera laikos, šāda pieeja būtu vienkārši attaisnojums, lai neieguldītu veselības aprūpē. Pašlaik šāda pieeja ir pilnībā atbalstāma.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece atgādināja, ka par šādu darbaspēka piesaistīšanas metodi iestājusies jau arī agrāk – pirms to piespēlēja šī ārkārtējā situācija.
"Es domāju, ka pienesums var būt ļoti liels. Īpaši medicīnas māsas.
Man pirms trīs gadiem prasīja – kāds ir risinājums tam, ka Latvijā trūkst māsu. Es teicu, ka ir tāds risinājums, kā to dara Vācija. Vācija apmāca māsas no Ukrainas, un viņas dodas strādāt. Es atceros, ka es toreiz ļoti tiku kritizēta par šādu priekšlikumu," stāstīja Aizsilniece.
Kā praksē iesaistīs Ukrainas mediķus darbā
Taču pats svarīgākais – kā praksē notiks iespējamo Ukrainas kolēģu iesaistīšana darbā. Par to ir padomāts, un problēmu nebūs, stāstīja Latvijas Radio uzrunātajās slimnīcās. Piemēram, Stradiņa slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš sacīja, ka slimnīca ir gatava darbā pieņemt Ukrainas bēgļus un palīdzēt viņiem iejusties darbā.
"Stradiņa slimnīcā ir desmitiem brīvu darbavietu, un mēs esam gatavi nodarbināt mediķus. Tostarp tos, kuri bēg no kara Ukrainā. Pirmkārt, mēs esam gatavi mācīt valodu, un domāju, ka gan ar kolēģu atbalstu, gan slimnīcas atbalstītiem mācību kursiem to ir iespējams izdarīt īsā laikā. Otrs – mēs nodrošināsim arī mentora atbalstu. Tas ir darbinieks, kurš palīdz darbiniekam iejusties jaunajā kolektīvā, jaunajā darbā, un sniegsim visa cita veida atbalstu," stāstīja Muciņš.
Arī Vidzemes slimnīca Valmierā ir gatava piesaistīt darbā ukraiņus. Tās pārstāve Benita Brila skaidroja – slimnīca vajadzības gadījumā ir gatava atvēlēt līdz 30 gultām no Ukrainas pārvesto ievainoto cilvēku ārstēšanai. Savukārt darbā iespējams piesaistīt vairākus speciālistus. Pašlaik interesi izrādījusi kāda sieviete, kura Ukrainā studējusi medicīnu.
"Medicīnas studente, kas ir atbraukusi līdzi savam brālim uz Latviju. Un viņa ir interesējusies par darba iespējām Vidzemes slimnīcā. Viņa varētu strādāt par māsas palīgu, jo māsas palīgi ir ļoti nepieciešami. Un tuvojas vasara, atvaļinājumu laiks, kāds no personāla vēl saslimst. Un tad māsas palīga rokas vienmēr ir ļoti nepieciešamas," stāstīja Brila.
Ukrainas mediķu pieplūdumam gatavojas arī Daugavpils reģionālā slimnīca. Tās vadītājs Grigorijs Semjonovs ir pārliecināts, ka slimnīcai vajadzības gadījumā izdosies integrēt kolēģus un pārvarēt iespējamās grūtības.
"Mēs saprotam, ka mums būs jāsastopas ar dažiem šķēršļiem un problēmām, bet jāsaprot, ka mums ir nedaudz priekšrocību, jo mūsu administratīvajā teritorijā pārsvarā dzīvo daudz krievvalodīgo, ar kuriem būs iespējams vieglāk veidot to komunikāciju. Un otrs – ir jāsaprot, ka kolēģus var iesaistīt tajā primārajā, fiziskajā ārstēšanas procesā.
Vienīgais moments ir tas, ka viņiem protams ies grūtāk ar medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanu, bet atkal – mēs varam tos izmantot kā palīgus, kā atslogotājus fiziskajam darbam," skaidroja Semjonovs.
Savukārt par valodas barjeru neuztraucas neviens no uzrunātajiem. Kā jau minēts iepriekš – liela daļa Ukraiņu zina krievu valodu, tāpat Ukraiņu mediķi labi pārvaldot arī angļu valodu. Vismaz sākumposmā katram jaunpienācējam tiktu nodrošināts vietējo kolēģu atbalsts. Ja nav nekādu aizķeršanos, tad Ukrainas pilsoņi, kuri vēlas sākt strādāt veselības aprūpes profesijās Latvijā, visas formalitātes ar šī brīža atviegloto kārtību var nokārtot apmēram vienas līdz divu nedēļu laikā.
