Domājams, ka Latvijā tiešmaksājumu samazinājums varētu skart ap 40 tūkstošiem saimniecību. Lauku atbalsta dienestā atzīst, ka arī viņiem šī bijusi neiepriecinoša informācija, kas turklāt nākusi diezgan pēkšņi.
„Diemžēl, šis mehānisms tiek paziņots - ka tiks iedarbināts - tikai jau sezonas noslēgumā, kad mēs jau esam uzsākuši avansa izmaksas, tai pašā laikā vēl procentu likme, kāda īsti būs jāietur, nav nobalsota Eiropas komisijā, mēs gaidām gala lēmumu," nepatīkami pārsteigta ir Lauku atbalsta dienesta vadītāja Anna Helviga-Vītola.
Līdz šim tika runāts, ka tie būs 4% no summas, kas pārsniedz 2 tūkstošus eiro, taču šobrīd Eiropas komisija balsojumam virza 2,4%, kas tiks ieturēti no tiešmaksājumiem. Šis variants, protams, būtu iepriecinošāks, saka Helviga –Vītola:
„Eiropas budžetā maksājums ir rezerve kaut kādām krīzes situācijām, tā kā, ja būs kaut kādas krīzes vai kaut kas tāds valstīs, tad šeit ir arī rezerve palīdzībai. Tā kā vajadzētu skatīties no šīs gaišās puses, kaut kādas rezerves jau valstis veido, un Eiropas Komisija ir nolēmusi šo rezervi sākt veidot šogad."
Tiesa, zemnieki par šo lēmumu ir sašutuši. SIA "Firma Pasāža" valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga:
„Brīnišķīgi! Mēs varam konkurēt Eiropā ar viņu lielajiem maksājumiem, kurus viņiem var maksāt. Tikai nesaprotu, kāpēc nav Rumānijai, kāpēc nav Bulgārijai, kāpēc nav Horvātijai? Mēs taču visi esam vienādi. Viņiem pie tam vēl tiešmaksājumi ir lielāki nekā mums."
Arī z/s "Jaunozoli" saimnieks Ilmārs Immurs ir nesapratnē:
"Var jau protams visā mēģināt saskatīt labās puses un gaidīt, ka kaut kad vēl mūs krīze pārsteigs, kad no tā maksājuma, ko tagad atvilks mums, mēs kaut ko dabūsim atpakaļ. Bet kaut kā tā jocīgi,- visur runā, ka krīze beigusies, viss jau iet tikai uz augšu, sāksies jauka un skaista dzīve, un pēkšņi atkal kaut ko novelk zemniekiem nost, kaut gan tika solīts, ka nāks tikai klāt."
Patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī Eiropas savienībā, tie ir 93 eiro par hektāru.
