Rīgas domes administratīvās inspekcijas galvenā inspektore Laima Savicka teju 10 gadus dodas pārbaudīt vai namu īpašnieki ievēro pienākumus ēku apsaimniekošanā. Ar Latvijas Radio korespondenti inspektore tiekas Merķeļa un K.Barona ielas krustojumā, kur vienam no augstajiem namiem pār jumta malu pārkārusies bieza sniega kārta. Taču lejā uz ietves gar namu nekas neliecina, ka tā būtu nedroša vieta, proti, nav novietoti nekādi norobežojumi.
''Pats galvenais ir tas, ka cilvēku veselība un pat dzīvība pašreiz ir apdraudēta pie šī nama. Mēs tagad sazināsimies ar nama īpašnieku, apsaimniekotāju vai pārvaldnieku, un tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība,'' turpmāko rīcību skaidro Savicka.
Turpat līdzās inspektore norāda uz blakus namu, kuram savukārt novilkta plaša norobežojoša aizsargjosla, kamēr tiek gaidīts alpīnists, kas sniegu notīrīs. Iespējams, ļaudīm ir neērti iet teju pa braucamo daļu. Taču
inspektore aicina iedzīvotājus būt saprotošus, kad jumti tiek tīrīti, un vienkārši pāriet ielas otrā pusē. Savukārt, ja pret ēkas sienu atstutēti mieti ar lentu, tas kalpo tikai un vienīgi kā brīdinājums lūkoties augšup.
''4. novembrī jau uzsniga liels sniega vilnis Latvijā, un to namu saimnieki arī negaidīja. Tāpat daudzi cilvēki arī šogad zvana (tas atvieglo arī mūsu darbu, meklējot namus), kur ir kādi pārkāpumi attiecībā uz drošību. Šogad, man liekas, būs krietni vairāk pārkāpumu, jau tagad par nesatīrītām ietvēm ir vairāk nekā 80 lietas uzsāktas, bet par lāstekām pie jumtiem ap 50 lietu, un tagad ir tikai novembris, vēl visa ziema priekšā,'' spriež Savicka.
Par to, ka tā ir aktuāla problēma, liecina arī tas, ka gadu no gada sakarā ar ziemas laikapstākļu izraisītām traumām darba netrūkst mediķiem. Pārsvarā dažāda vecuma ļaudis gūst traumas, paslīdot uz ietvēm – nedēļā vidēji esot ap 85 negadījumiem valstī kopumā. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola skaidro, ka īpaši bīstams ir tieši no jumtiem krītošais sniegs, kas nereti satur masīvus ledus gabalus:
''Jāskatās ne tikai zem kājām, bet arī vajadzētu paskatīties, kas notiek uz jumtiem, kur ejam, lai ceļš būtu drošs. Katru gadu tie ir vairāki desmiti izsaukumu, kad cilvēki gūst nopietnas traumas, tostarp smagas galvaskausa traumas, brūces, smadzeņu satricinājumus. Tādēļ vienmēr būtu jāpaskatās, vai uz ietves nav norobežojums, un ievērot to, iespējams, apiet to pat ar lielāku līkumu un noteikti neiet cauri šim norobežojumam.''
Arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis apliecina, ka šosezon jau saņemti daudzi izsaukumi no iedzīvotājiem par pamanītām nenotīrītām ietvēm vai lāstekām un sniega kupenām uz ēku jumtiem. Konstatējot pārkāpumu, nereti norobežojuma lentas uzstāda arī paši policisti, lai kaut kā pievērstu garāmgājēju uzmanību.
''Mēs varam redzēt, ka burtiski
nedēļas laikā ir uzsāktas jau vairāk nekā 140 administratīvās lietas par pārkāpumiem. Vēlamies arī atgādināt, ka vienkārši ar norobežošanu izlīdzēties pilnībā nevar, tas ir tikai pagaidu risinājums līdz brīdim, kad jumts ir atbrīvots no lāstekām vai sniega,'' norāda Toms Sadovskis.
Soda apmērs par nesakoptu ietvi vai nenotīrītu jumtu fiziskām personām ir līdz 350 eiro, bet juridiskām personām tas var būt līdz 1400 eiro.
