Gandrīz 90 gadus vecs sirmgalvis Stradiņa slimnīcā ieradās 1. janvāra priekšpusdienā. Viņš saņēma palīdzību un jau pēc divām stundām, ap pulksten 12, tika izrakstīts. Taču neviens sirmgalvim pakaļ nebrauca. Un savas mājas Medemciemā viņš tā arī nesasniedza. 2. janvāra pievakarē valsts policija saņēma tuvinieku iesniegumu par seniora pazušanu.
"Iecirknis uzsāka bezvēsts prombūtnē esošās personas meklēšanu. Jau aptuveni divu stundu laikā uz norādīto kontakttālruni tika saņemts zvans no citas medicīnas iestādes pārstāvja, ka meklētais kungs jau no 1. janvāra atrodas pie viņiem un turpina ārstēšanos. Valsts policija turpina faktu pārbaudi, kā persona nonāca no vienas medicīnas iestādes otrā, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka nekāds noziedzīgs nodarījums pret kungu nav noticis," pastāstīja policijas pārstāve Ilze Jurēvica.
Darbadienās pieejami sociālie darbinieki
Lai arī šajā gadījumā viss beidzies veiksmīgi, notikušais tomēr licis aktualizēt jautājumu, kā slimnīcas izvērtē, vai pacientu pēc izrakstīšanas drīkst izlaist no slimnīcas. Vairāki līdzīgi gadījumi gan beigušies letāli. Skaļākais bija 2012. gadā, kad tās pašas Stradiņa slimnīcas teritorijā tika atrasts nupat no ārstniecības iestādes izrakstītā fotogrāfa Valda Lavrinoviča līķis. Līdzīgi gadījumi pieredzēti arī citās slimnīcās.
Rīgas dome visās galvaspilsētas slimnīcās nodrošina sociālā darbinieka pakalpojumus.
"Ir sociālie darbinieki, kuri, uzzinot, ka šāda problēma varētu pastāvēt, var piešķirt transporta pabalstu vai transporta pakalpojumu,
gan nodrošināt aprūpes mājās pakalpojumus, ja tam cilvēkam mājās nepieciešama kāda palīdzība," pastāstīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie/Par").
Pagājušā gada 11 mēnešos iespēju no slimnīcas nokļūt mājās ar pašvaldības palīdzību izmantojuši 1483 rīdzinieku. Ja palīdzība nepieciešama citu novadu iedzīvotājiem, slimnīcas sociālais darbinieks informē attiecīgo pašvaldību, kas iespēju robežās organizē transportu.
Ārstiem esot skaidras vadlīnijas, kādos gadījumos piesaistīt sociālo darbinieku. Taču problēma ir tāda, ka sociālie darbinieki slimnīcās pieejami tikai darba dienās, kaut gan pacienti tiek izrakstīti arī brīvdienas un svētku dienās. Mediķi atzīst – ir reizes, kad vientuļus, trūcīgus pacientus stacionārā patur ilgāk nevis tādēļ, ka tas būtu nepieciešams ārstēšanai, bet gan tādēļ, ka sociālā darbinieka nav pie rokas un pastāv bažas, vai pacients saviem spēkiem nokļūs mājās.
"Gadījumos, kad sociālais dienests nav pieejams, sevišķi ja runājam par svētku dienām, tad tādi pacienti atrodas pie mums uzņemšanas nodaļā līdz pat trim diennaktīm,"
pastāstīja Stradiņa slimnīcas neatliekamās medicīnas centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis
Rīgas dome pašlaik nevarot atļauties nodrošināt sociālo darbinieku klātbūtni un palīdzību 24 stundas diennaktī, taču kopā ar slimnīcām meklēšot citus risinājumus.
Stradiņa slimnīcas garīgās aprūpes un sociālā darba dienesta vadītāja Dana Kalniņa-Zaķe stāstīja – slimnīcā darba laikā strādā četri sociālie darbinieki, kuri pievēršas gadījumiem, kuros tiek izsaukti. Taču visiem darbiniekiem ir zināmi kritēriji, pēc kuriem vadoties ir skaidrs – vai konkrētajā gadījumā jāpiesaista sociālais darbinieks.
"Piemēram, [ja] nevar noskaidrot īsti, kas ir ar viņu, vai viņam ir tuvinieki, ja, piemēram, pacients nav jāstacionē, kur ir viņa mājas vieta, vai kāds viņam var atbraukt pakaļ. Nu šīs visas detaļas," norādīja Kalniņa-Zaķe.
Tikmēr slimnīcas neatliekamās medicīnas centra vadītājs Ratobiļskis skaidroja – šajā konkrētajā gadījumā slimnīca visu izdarījusi pareizi.
"Šajā gadījumā nebija absolūti nekāda pamatojuma pieslēgt sociālo darbinieku. Pacients pats ar savām kājām, pie saprašanas bija aizgājis prom, jo viņš negribēja gaidīt piederīgos. Piederīgie viņam diemžēl nebija spējīgi šoreiz atbraukt pakaļ. Nekomentēšu, kāda iemesla dēļ. Viņam bija apnicis gaidīt, viņš palūdza mums, ka viņš pats aizbrauks uz mājām," stāstīja Ratobiļskis.
Organizācija aicina izstrādāt skaidru izrakstīšanas kārtību
Savukārt kinoloģe un bezvēsts pazudušu cilvēku meklēšanas organizācijas "Helper" dibinātāja Laila Skrodele, kurai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze bezvēsts pazudušu cilvēku meklēšanā, norādīja – cilvēki, kuru pēdējā zināmā uzturēšanās vieta pirms pazušanas bijusi slimnīca, ir salīdzinoši bieži. Skrodele uzskata, ka būtu svarīgi visām iesaistītajām pusēm sanākt kopā un izveidot plašas un visaptverošas vadlīnijas, lai nepieļautu, ka no slimnīcas tiek izrakstīti cilvēki, kuri nevar nokļūt dzīvesvietā.
"Nu, reizi gadā pilnīgi noteikti tas notiek,
bet jāņem vērā, ka arī ne visus gadījumus mēs zinām un ne visiem gadījumiem mēs spējam izsekot līdzi. Manuprāt, ka tur vajadzētu izstrādāt kādu procedūru, kas liedz izrakstīt kādā konkrētā vecumā vai ar kādām konkrētām pazīmēm. Mēs taču arī neatļaujamies izlaist no bērnudārza teritorijas mazu bērnu, kurš nespēj par sevi parūpēties. Ir cilvēku grupa, kura lielās, ka viņš ir jauns un spēka pilns, bet varētu būt problēmas. Es domāju, ka vajadzētu būt kādai procedūrai, kur tu izej pēc cipariņiem: "viens, divi, trīs, četri", jāatķeksē un jāsaprot, vai tu drīksti viņu izlaist," stāstīja Skrodele.
Tikmēr, runājot par šāda veida situācijām kopumā, Stradiņa slimnīcas pārstāvji vērsa uzmanību uz kādu nopietnu problēmu – proti, gadījumi, kad vecākiem ļaudīm neviens "nevar" atbraukt pretī uz slimnīcu, īpaši bieži ir manāmi tieši ap svētku laiku.
Veselības ministrijas pārstāve Sintija Gulbe norādīja, ka rīcībspējīgus cilvēkus nav pamata neizrakstīt, bet vajadzētu izvērtēt, vai cilvēks pats var nokļūt mājās.
"Pacienta gatavošanas izrakstīšanai no slimnīcas procesā ļoti svarīgs aspekts ir komunikācija. Komunikācija starp slimnīcu un pacienta tuviniekiem. Ārstniecības iestāde pirms pacienta izrakstīšanas izvērtē stāvokli, tostarp, vai pacienta veselības stāvoklis ir tāds, kas ļauj pašam saviem spēkiem nokļūt mājās.
Gadījumos, ja rodas pamatotas bažas, ka pacientam varētu būt grūtības nokļūt mājās pēc izrakstīšanas no slimnīcas, ārstniecības iestāde laikus sazinās ar tuviniekiem, lai informētu par pacienta izrakstīšanu un līdz ar to nepieciešamību nogādāt mājās.
Tāpat arī tuviniekiem ir iespēja norādīt ārstniecības iestādei, ka ir nepieciešams informēt par pacienta izrakstīšanu, lai viņu varētu sagaidīt. Gadījumos, ja pacientam nav tuvinieku, jautājums tiek risināts ar sociālo dienestu. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka, ja pacients ir rīcībspējīgs un ir pabeigts ārstniecības process slimnīcā, nav pamata liegt izrakstīšanu. Savukārt gadījumos, ja pacientam ir zudusi rīcībspēja, tad visi jautājumi tiek risināti ar likumisko pārstāvi."
Par bezvēsts pazudušiem cilvēkiem var ziņot policijai, kā arī organizācijām, kuras nodarbojas ar pazudušu cilvēku meklēšanu.
