De Facto

Parakstīšanās izmaksās 600 000; deputātus iedzīvotāju uzrunāšana neinteresē

De Facto

Saeimā no likuma svītro novadu veidošanas kritērijus

No skolotāju izglītošanas naudas vērienīga daļa - komunikācijai un publicitātei

No skolotāju izglītošanas naudas vērienīga daļa – komunikācijai un publicitātei

Jaunās darba vidē balstītās skolotāju izglītības programmas izdevumos salīdzinoši liels uzsvars likts uz komunikāciju, mediju kampaņu un atlasi. No nepilniem trim miljoniem eiro trīs gados 1,3 miljoni veltīti komunikācijai un atlasei, no tiem ap 600 tūkstošiem eiro – komunikācijas stratēģijai un mediju kampaņai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Pašu programmu izglītības nozarē gaida ar lielām cerībām, jo tā ļaus piesaistīt tik ļoti trūkstošos skolotājus. Nav gan skaidrs, cik pedagogu tieši trūkst, jo Izglītības un zinātnes ministrijā kavējas iecerētās vakanču datu bāzes izveide, kas dotu precīzāku priekšstatu.

Tomēr nav tādas vasaras, kad skolu direktori izmisīgi nemeklētu skolotājus. Piemēram, Rīgas Imantas vidusskolā pirms šī mācību gada bijušas astoņas vakances, stāsta skolas direktores Ingūna Helviga. Jau septembrī vajadzīgo matemātikas skolotāju izdevās atrast tikai šogad janvārī.

Jaunajā izglītības programmā, kurā cer piedalīties arī Imantas vidusskola, skolotājs tūlīt arī sāks strādāt. Tie būs cilvēki, kuriem jau ir profesionālā pieredze savā jomā un augstākā izglītība, bet ne pedagoģiskā.

Mācību laikā četras dienas nedēļā jaunie skolotāji būs skolā, kur katram būtu arī savs mentors – kāds no skolas pieredzējušiem skolotājiem, bet piektdienās un sestdienās viņi mācīsies kādā no trim universitātēm – Latvijas Universitātē, universitātēs Daugavpilī vai Liepājā. Tur viņam būtu arī prakses vadītājs.

Papildus darba algai skolā jaunais skolotājs saņems arī stipendiju 200 eiro mēnesī, bet vēl 120 eiro stipendiju arī nākamajā gadā pēc mācībām, kā arī atbalstu konsultācijās un semināros. No kopējā programmas finansējuma šai daļai atvēlēta tikai nedaudz vairāk nekā puse.

Otra daļa – 1,3 miljoni eiro komunikācijai un dalībnieku atlasei – uzticēta sadarbības partnerim – nevalstiskajai organizācijai “Iespējamā misija”. Un par šīs daļas finansējuma apmēru jau programmas tapšanas gaitā bija visvairāk jautājumu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga vērtē, ka projekts un ideja ir ļoti laba. Tomēr arodbiedrībā ir pārliecināti, ka, pārdomātāk sadalot naudu, varētu palielināt programmas dalībnieku skaitu vai, piemēram, samaksu mentoriem, kas šobrīd plānota 55 eiro mēnesī, vai novirzīt citiem tieši ar apmācībām saistītiem mērķiem. “Jā, šoreiz lobijs sliktā vārda nozīmē bija tik liels, ka korekciju par labu pedagogu saimei bija stipri grūti panākt,” saka Inga Vanaga.

Īpašu uzmanību saista salīdzinoši lielās publicitātes izmaksas – trijos gados ap 600 000 eiro.

No tā komunikācijas stratēģijas izstrādei ik mācību gadu nedaudz virs 47 tūkstošiem eiro, mediju kampaņai – nedaudz virs 158 tūkstošiem ik gadu.

Aprēķini esot balstīti uz tirgus izpēti un “Iespējamās misijas” pieredzi savos projektos, rēķinoties, ka šoreiz piesaistāmo studētgribētāju skats ir lielāks.

“Lai mēs celtu skolotāja profesijas prestižu, it sevišķi šogad, mums šī piesaiste, atlase un vienlaikus prestiža celšana ir jāveic dažu mēnešu laikā. Un tas termiņš tik ļoti īss, ka skaidrs, – vai tas ir mediju kanālu meklēšana vai mārketinga aktivitātes web kanālos – tad tas viss izmaksā šajā periodā citu cenu,” saka “Iespējamās misijas” vadītājs Kārlis Kravis. “Iespējamās misijas” vadītājs skaidro, ka tiešā veidā salīdzināt savas iepriekšējās komunikācijas un mediju kampaņas izmaksas ar šīm nevar, jo iepriekš izglītības programmas balstījuši ziedotāji un daudzi bez atlīdzības palīdzējuši gan materiāli, gan idejiski; arī izvietojot vides reklāmas vai atspoguļojot aktivitātes medijos.

Skaitļus šai programmai, tostarp mediju kampaņai, “Iespējamā misija” aplēsusi kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska jaunas stratēģijas izstrādi ik gadu pamato ar mainīgo situāciju. Turklāt paļauties, ka mediji paši pēc savas iniciatīvas pienācīgi atspoguļos programmu, nevarot.

“Es teikšu, arī Latvijā mēs nevaram lepoties ar to, ka medijs izprot situāciju, saprot, kas konkrētajā vietā ir jāpaspilgtina vai jāuzsver. Mēs biežāk jūtam, ka mediji fokusējas uz detaļu, kas varbūt nav pietiekami izklāstīta viena vai otrā koncepcijā, un mēģina šādā veidā aiziet prom no mērķa. Līdzīgi ir arī šajā gadījumā,” saka Šuplinska.

Viņas ieskatā, runājot par programmu, fokusam jābūt uz jauno pieeju un to, vai cilvēki iedrošināsies iesaistīties, nevis uz to, kurš vairāk saņems.

Atbildot uz jautājumu, vai tādējādi viņas teiktais jāsaprot, ka ministrei nav pārliecības, ka mediji savā redakcionālajā neatkarībā pareizi atspoguļos šo programmu, tāpēc vairāk ir jāiegulda apmaksātos materiālos, ministre sacīja: “Jā. Absolūti pareizi.”

Aicinājumu detalizētāk pamatot izmaksas, tostarp komunikācijai, programmas izstrādes gaitā gan aicinājusi arī Finanšu ministrija. Tai bija arī citas iebildes programmas finansēšanas sakarā, kas paustas trijos atzinumos. Piemēram, par kopējo izmaksu samērīgumu, salīdzinot ar citām studiju programmām un sadarbības partnera iesaistes nepieciešamību.

Tomēr beigu cēlienā programmas apstiprināšanai valsts maka turētāji šķēršļus nelika. Tas noticis pēc tam, kad pārstāvji no Finanšu ministrijas, kuras parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs ("KPV LV") ir viens no “Iespējamās misijas” dibinātājiem, tikušies ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem ārpus diskusijām Ministru kabinetā. “Mēs ar izglītības ministriju draudzīgā atmosfērā visus šos jautājumus izrunājām, mēs esam sapratuši viņus un viņi ir sapratuši mūs,” saka Zakatistovs. Viņš noliedz, ka Finanšu ministrijas pielaidīgumam būtu sakars ar viņa saistību ar “Iespējamo misiju”.

“Tam, ka es pazīstu to programmu, ir pozitīvs devums, jo es saprotu, teiksim tā, abas puses, bet tur lēmuma pieņemšanā jau es arī nepiedalījos,” norāda Zakatistovs.

Abās ministrijās sola, ka programmas gaitā finanšu sadalījums var tikt arī pārskatīts, ja izrādīsies, ka ieplānots par daudz, jo projekts ilgs trīs gadus. Tas gan nav vienīgais neskaidrais jautājums. Izglītības un zinātnes ministrija trīs gadu laikā sola 300 jauno skolotāju iesaukumus, taču trešajam simtam – trešajā gadā, nauda iedalīta vien atlasei, ne apmācībām. Vai būs arī apmācības un stipendijas, skaidrības nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti