Šogad ziema tik tiešām lutina ar bagātīgu sniega segu. Taču par šādiem nokrišņiem galīgi nav priecīga Gita, kuras mājoklis atrodas piecsstāvu nama pēdējā stāvā. Līdzko sāk kust sniegs, tā pie griestiem parādās ūdens piles.
Gita pie nokrišņiem savā mājoklī jau ir sākusi pierast. Kā lietaināka diena vai atkusnis, tā dzīvokļa ārsienas kļūs slapjas.
Dzīvokļa saimniece noteica – jau otrie Ziemassvētki būs jāsagaida telpās, kas pelē un pūst no mitruma.
Pelējums izpleties ne tikai virtuvē, bet arī dzīvojamās telpās un bērnu guļamistabā. Veselībai tas ir ļoti bīstami, jo pelējuma sēnīšu sporas un micēlijs ir alergēnu avots, turklāt tās producē potenciāli toksiskas vielas, kas var izraisīt dažādas elpceļu slimības – bronhītu, pneimoniju, astmu.
Jau pērn Šēfere-Šteinberga vērsusies pie nama apsaimniekotāja – "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes" – un cerējusi, ka jautājums tiks risināts. Tomēr nevienam viņas rūpe un mājoklis neesot īsti interesējis.
"Mūsu pārvaldniece, kas pārvalda šīs mājas, janvārī Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā šo dzīvokli neapsekoja, jo, pirmkārt, 90% mūsu darbinieku bija slimi pirmajā vilnī. Mēs visi esam pārslimojuši, un tehniski tas nebija iespējams," stāstīja "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes" vadītājs Signis Rīns.
Šēfere-Šteinberga tikmēr atzīmēja: "Diemžēl šis gads ir atnesis atkal pārsteigumu – iestājoties vēsākam laikam, atkal dzīvoklī nāk iekšā mitrums, kas līdzi nes pelējumu, kas nav veselīgs iedzīvotājiem, kas šeit dzīvo un, protams, pazemina mana īpašuma vērtību."
"Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldē" norādīja, ka 2020. gadā tikusi veikta iedzīvotāju aptauja par nepieciešamību dzīvojamajai ēkai veikt tehnisko apsekošanu, kā arī izvērtēt nepieciešamību veikt jumta remontu. Tomēr atsaucība neesot gūta.
"Mēs nevaram piespiedu kārtā to apsekošanu veikt, ja mēs nesaņemam finansējumu par to," skaidroja Rīns. Tikmēr Šēfere-Šteinberga uzskata: "Šī ir avārijas situācija. Ja jumts ir nokalpojis savu laiku un tas vairs nefunkcionē, tā ir avārijas situācija. Šeit mēs nevaram runāt par to, ka īpašnieki kaut ko nav paši vienojušies vai īpašnieki par kaut ko nav nobalsojuši. Šī ir citas kategorijas problēma!"
Nama apsaimniekotājs reaģējis tikai tad, kad Šēfere-Šteinberga uzrakstījusi otro iesniegumu par mitrumu un pelējumu mājoklī. Taču pārbaudījuši nevis jumta segumu, bet gan viņas dzīvokļa tehnisko stāvokli.
Dzīvokļa saimniecei tiek pārmests, ka īpašumā tiek pārāk bieži gatavots un tieši garaiņi rada mitrumu un arī pelējumu mājoklī.
"Apsekošanas laikā nebija iespējams saprast, kā ir izveidota dzīvoklī ventilācija, jo dzīvokļa griestu plaknes ir apdarinātas ar reģipsi. Vai pareizi funkcionē ventilācijas caurule no tvaika nosūkšanas ierīces? Ir iemontēta virs reģipša, kā arī esošā pieplūdes ventilācija no virtuves uz ārējo fasādi ir aizšūta pilnībā ciet," sacīja SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" vadītājs.
Tikmēr dzīvokļa saimniece norādīja, ka remonts dzīvoklī veikts pirms vairāk nekā desmit gadiem un visus šos desmit gadus nav bijušas nekādas problēmas ar mitrumu.
Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" nolēma šīs situācijas izvērtēšanai piesaistīt neatkarīgus nekustamā īpašuma ekspertus, nosūtot materiālus ar tajos redzamo redzamo mitrumu un pelējumu dzīvoklī.
"Tas ir acīmredzami, ka tur jumts kaut kur tek garām," vērtēja būveksperts Raimonds Kalugins. Pie līdzīga secinājuma nonācis arī SIA "Big Bang Realty" valdes priekšsēdētājs Oskars Zariņš: "Atbildība par šo situāciju, arī finansiāli un visu nodrošināt, lai viss tiktu atjaunots, kā bija iepriekš, ir jāuzņemas mājas apsaimniekotājam, pārvaldniekam. Jo tas ir viņa uzdevums – rūpēties, lai iedzīvotājiem nebūtu šādu problēmu. (..) Te ir redzams, ka mājā tek ūdens, un viss."
"Jelgavas nekustamā īpašumu pārvaldes" priekšnieks, noklausījies neatkarīgu būvekspertu verdiktu, ir gatavs nekavējoties reaģēt, lai situācija tiktu godprātīgi atrisināta, un sarunā ar "4. studiju" izstrādā nākotnes rīcības plānu.
"Ja [atkārtotā apsekošanā] tiks atklāts, ka tā tik tiešām ir jumta noplūde, ja nāk no jumta tas ūdens, tad rakstīsim apdrošinātājiem, lai varētu dzīvokļa īpašniece vērsties apdrošināšanas kompānijā, un mēs šos zaudējumus kompensēsim. Noteikti, ka maksāsim," solīja apsaimniekotšanas uzņēmuma vadītājs.
Tikmēr apdrošinātāji jau ir atteikuši palīdzību, jo netiekot atlīdzināti zaudējumi, kas radušies "pēc atmosfēras nokrišņu iekļūšanas ēkā no jumta, logiem, durvīm, nekustamā īpašuma šuvēm, pamatiem, hidroizolācijas un citām konstrukcijām, ja bojājumi konstrukcijai nav radušies pēkšņu un neparedzamu ārējas iedarbības apstākļu rezultātā".
