Panorāma

Pāvests viesojas Viļņā

Panorāma

Panorāma

No septembra vēl striktākas prasības skolu ēdināšanā

No septembra vēl striktākas prasības skolēnu ēdināšanā

Smalkmaizītes un čipsus skolu un bērnudārzu ēdnīcās nevar nopirkt jau vairākus gadus. Vairs nepārdod arī eļļā ceptus kartupeļus un citus treknus ēdienus vai piedevas. Šogad prasības ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai izglītības iestādēs kļuvušas vēl striktākas. Un no 1.septembra spēkā stājušās vēl citas izmaiņas, kā, piemēram, tagad izglītības iestādēs bērniem drīkst dot arī veģetāru uzturu. 

Bērnudārza “CreaKids” ēdnīcā bērniem pasniedz šķelto zirņu zupu un kartupeļu un gaļas sacepumu.

No šī mācību gada sākuma izglītības iestāžu ēdinātājiem jāievēro vēl striktākas prasības attiecībā uz veselīga un garšīga ēdiena nodrošināšanu.

Čipsus un koka kolu mācību iestādēs nevar iegādāties jau vairākus gadus. Šī gada izmaiņas bija nepieciešamas, lai palielinātu enerģētisko vērtību un to ieteica gan dietologi, gan Pasaules Veselības organizācijas eksperti, teic Veselības ministrijā (VM). Šogad palielināts augļu un dārzeņu, piena un piena produktu daudzums bērnu nedēļas ēdienkartē.

“Ministru kabineta noteikumi nenosaka, kādus tieši produktus iekļaut ēdienkartē, bet nosaka daudzumu. Ja skolās līdz šim augļu, ogu un dārzeņu daudzums bija nedēļā 500 grami, tad šobrīd tie būs 700 grami,” skaidroja VM Sabiedrības veselības departamenta vecākā eksperte Lāsma Piķele. 

“Panorāma” novēroja, ka pirmsskolā bērni ēdienu apēd, retais sūdzas, ka negaršo tomāti. Bērnudārza vadība neiebilst pret izmaiņām, uzturā centīšoties iekļaut vairāk sezonas dārzeņus.
“Viss ir atkarīgs, kā to pagatavo, kā to pasniedz un kā to bērnam motivē, ka šīs ir tavas pusdienas šodien. Ēdiens ir pietiekoši garšīgs, protams, ir jāierobežo sāls daudzums, bet var pagatavot arī veselīgu ēdienu garšīgi,” uzskata pirmsskolas “CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa. 

Gandrīz katram piektajam pirmklasniekam ir liekais svars, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Pārtikas un veterinārais dienests ir atbildīgs, lai mācību iestādes ievērotu valsts noteiktās uztura normu prasības. Elektroniskā sarakstē dienests informē, ka šī gada pirmajā pusgadā tā speciālisti devušies gandrīz divarpustūkstoš pārbaudēs uz ēdnīcām. Vairāk nekā puse pārbaužu notikusi pirmsskolas izglītības iestādēs.

Visbiežāk konstatēts, ka bērniem uzturā nedod pietiekami daudz augļu un dārzeņu. Šādas nepilnības novērotas gandrīz katrā trešajā mācību iestādē. Tāpat ēdinātāji aizvien mēdz izmantot neatļautas vielas ēdiena pagatavošanā, piemēram, krāsvielas. Tāpat mēdz pasniegt ēdienu, kas nesakrīt ar ēdienkartē dienai paredzēto.

Pārbaudēs, kas veiktas šomēnes, arī konstatēts, ka  ēdinātāji kavējas ar jauno prasību izpildi. Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā stāsta, ka likums grozīts vasaras beigās, kad ēdienkartes tikušas izveidotas pēc  iepriekšējām prasībām. Tagad tās jāpārveido.

“Ēdienkartes sastādīšana, tas nav vienas dienas jautājums, tas prasa laiku. Tur ir jāņem vērā vairāki aspekti. Ne tikai normatīvie akti,” tālruņa sarunā atklāja Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane. “Ir jāņem vērā gan bērnu vēlmes, ēšanas tradīcijas, produktu sagādes iespējas. Tāpēc arī pašlaik ir tāda situācija, ko varētu tulkot tā, ka ēdinātāji nav gatavi šiem grozījumiem.”

Veselības ministrijā nepiekrīt, ka laika pietrūcis. Bērnudārzā, kurā viesojās “Panorāma”, gan teica, ka neliela aizķeršanās bijusi.

Iestādes direktore gan apšauba, ka vien ar ēdināšanu pirmsskolās un skolās izdosies atturēt bērnus no našķiem un neveselīga uztura.

“Tas ir solis virzienā par veselīgu uzturu, bet normas pašas neievieš domāšanu par veselīgu uzturu, bet pie tā ir jāstrādā ļoti kompleksi. Piemēram, mēs esam pasludinājuši sevi par bērnudārzu bez saldumiem. Arī jubilejās bez saldumiem,” uzsvēra Kājiņa. 

Bērna un visas ģimenes motivācijai ir liela nozīme. Tai pašā laikā par to, ka jaunās ēdināšanas prasības ir radījušas sajukumu, joprojām satraucas bērnu vecāki. 

Viņi ziņo, ka ir ēdinātāji, kuri jauno ēdienkarti veido matemātiski, vienkārši samazinot katras ēdienreizes porcijas apmēru, citiem vārdiem, ēst dodot mazāku daudzumu pārtikas. Vecāki nebija gatavi atklāt konkrētā bērnudārza nosaukumu, bet porcijas esot samazinātas par 20%.

''Pagājušajā nedēļā notika bērnudārzā sapulce, kurā uzzinājām, ka ir samazinātas porcijas par 20%, bet runā, ka citā dārziņā porcijas samazinātas pat par 30%. Interesanti, ka ēdināšanas maksa nav samazināta. Bērns atnāk mājās un viens no pirmajiem jautājumiem: kas ir ēdams? To apstiprināja arī citas mammas sapulcē. Ir vilšanās, ka bērnu vecākus iepriekš nepabrīdināja par porciju samazināšanu, un tas ne arvienu netika saskaņots. Agrāk domāju, ka viņa ir paaugusies un tāpēc apetīte palielinājusies, bet saņemot ziņas, ka arī citiem bērniem tā ir, domāju, ka tas ir no porciju samazināšanas,'' telefoniski stāsta kāds tēvs.      

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti