No aptuveni 2000 vardarbības gadījumiem, kuros ik gadu Latvijā cieš bērni, vairāk nekā ceturtdaļa saistīta ar dzimumnoziegumiem. Izmeklēšanai būtiski ir pareizi savākti pierādījumi un bērna liecības, savukārt bērnam būtiski netikt traumētam vēl vairāk. Tāpēc starptautiski par neapstrīdamu atzīts, ka bērna nopratināšanai jānotiek saudzīgi.
"Bērnam liecināšana patiešām nozīmē atkārtotu traumas pārdzīvošanu," uzsver centra "Dardedze" psiholoģe Inese Sadauska.
"Tai informācijai, ko sniedz bērns, ir milzīga nozīme, jo bērns ir vienīgais informācijas avots. Vienīgas, kas var izstāstīt to, kas ir noticis, un novērst to, ka vardarbība atkārtojas un ir jauni upuri," norādīja Sadauska.
Pirmoreiz Latvijā uzsākts pilotprojekts, kura ietvaros pārrunu telpā bērns sarunājas ar psihologu. Saruna tiek filmēta un ierakstīta, taču to vienlaikus vēro arī izmeklētājs, iespējams, arī prokurors un citi nepieciešamie speciālisti.
Mērķis – nopratināšanu veikt tikai vienreiz, un tam jānotiek bērnam draudzīgā vidē. Izmeklētājs un citi iesaistītie jautājumus uzdod ar psihologa starpniecību.
Centra "Dardedze" juriste Laura Ceļmale saka, ka organizācija vēlas, lai visi speciālisti nāk pie bērna un nevis otrādi. "Nevis bērns staigā un stāsta daudziem, bet daudzi sanāk, lai dzirdētu, ko saka bērns," viņa norāda. Sadauska vēl piebilst, "ja tas tiek darīts profesionāli, balstoties zinātniski pamatotās metodēs, tad tas arī samazina strauji to nepieciešamību atkārtoti to bērnu pratināt".
Nepieciešamību pēc šāda veida pratināšanas metodes jau iepriekš "Panorāmas" sižetos bija minējusi tiesu psiholoģijas eksperte Inga Lubāne. Konkrētais pratināšanas modelis pārņemts no Islandes. Nevalstiskās organizācijas “Dardedze” projektu ar nosaukumu “Bērna māja” atbalsta gan Labklājības un tieslietu ministrija, gan Valsts policija.
"Protams, būtu vislabāk, ja katram bērnam, kas ir cietis no jebkādas vardarbības, būtu sniegta psihologa palīdzība un pratināšana notiktu psihologa klātbūtnē un attiecīgi, kā ir šeit, attiecīgās telpās, kas ir speciāli pielāgoti šādam pratināšanas veidam," sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Šogad plānots šādi līdz gada beigām nopratināt ap 20 no seksuālās vardarbības cietušiem bērniem.
Ņemot vērā lielo cietušo skaitu, tā ir pavisam niecīga daļa. Atbildīgās ministrijas sola šādam mērķim nākamajos gados atrast finansējumu. "Labklājības ministrijai ir arī redzējums, kā šo projektu reģionalizēt, padarīt šādu pakalpojumu pieejamu arī reģionos, izmantojot nevalstisko sektoru," bilst labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
Speciālisti uzsver – šo noziegumu nekļūst vairāk. Taču, jo vairāk par tiem runā, jo vairāk seksuālu noziegumu atklājas. Vismaz 70% dzimumnoziegumu pret bērniem veic tuvinieki vai paziņas. Svešinieku veikto noziegumu skaits salīdzinoši ir niecīgs. Tiek lēsts, ka piektā daļa cilvēku kādreiz piedzīvojusi seksuālu vardarbību. Liela daļa par piedzīvoto nekad neizstāsta.
