ĪSUMĀ:
- Ja tā sauktais četrinieks atbalstītu Burovu Rīgas mēra amatā, viņam domē būtu 32 no 60 deputātu balsīm.
- "Četrinieka" nosacījums – saglabāt amatu vicemēram Baraņņikam, pret ko kategoriski iebilst "Saskaņa".
- Burovs cer rast kompromisu par amatiem; to nevarēs panākt līdz 10. jūlijam, kad plānotas mēra vēlēšanas.
- "Saskaņa" piekrīt koalīcijai ar GKR, nevis "četrinieku"; neiebilstu, ja ar "četrinieku" runā Burovs.
- Burovs pieļauj koalīcijas līgumu ar "Saskaņu", bet ar "četrinieku" – atsevišķu vienošanos par sadarbību.
Ja Burova kandidatūru mēra amatam atbalstīs četri no "Saskaņas" izslēgtie deputāti, kas izveidojuši Neatkarīgo deputātu frakciju, Burovam domē būtu 32 no 60 deputātu balsīm. Ar to pietiktu kļūšanai par mēru, tomēr tā sauktais "četrinieks" prasa saglabāt amatu vicemēram Baraņņikam, pret ko kategoriski iebilst "Saskaņa".
"Baraņņika kungs bija izvēlēts kā vicemērs no "Saskaņas". Normālam cilvēkam ir jāsaprot – ja tevi izvēlēja partija, un tu neesi partijas biedrs vairs, tad jāpieņem vīrišķīgu lēmumu," sacīja Rīgas domes deputāts Mihails Kameņeckis ("Saskaņa").
"Faktiski šobrīd mēs atduramies tieši pret "Saskaņas" pozīciju. Viņi uzskata, ka personālijas ir vairāk svarīgas nekā lietas. Mums vairāk svarīgas ir lietas, vairāk svarīgi, ka mēs gribam turpināt to politiku, ko mēs īstenojām pirms tam," skaidroja Baraņņiks.
Burovs cer, ka par amatiem vēl izdosies rast kompromisu, taču līdz 10. jūlijam, kad bija iecerēts balsot par mēra iecelšanu, tas, visticamāk, vēl nebūšot panākts.
Tāpat nav zināms, kāds būtu frakciju sadarbības modelis. "Saskaņas" frakcijas vadītāja Anna Vladova uzsvēra – "Saskaņa" piekritusi koalīcijai ar GKR, nevis "četrinieku". Ar bijušajiem partijas biedriem "Saskaņa" nerunāšot, taču frakcija neiebilstu, ja to dara Burovs.
"Mums nebūs pret to iebildumu. Viņš var meklēt papildu balsis pie "četrinieka", pie "trijnieka", pie pārējām frakcijām, nav problēmu," sacīja Vladova.
Burovs pieļāva, ka varētu slēgt koalīcijas līgumu ar "Saskaņu", taču ar "četrinieku" – atsevišķu vienošanos par sadarbību. Tādā veidā Burovs kļūtu par vidutāju starp abām viņa kandidatūru atbalstošajām pusēm, kas savā starpā sastrādāties nevar.
"Mēs izdomāsim šo juridisko konstrukciju. Rīdziniekiem interesē nevis juridiskā konstrukcija, bet lai beidzot Rīgas dome sāk normāli strādāt. Es pats gribu beidzot sākt strādāt. (..) Jā, protams, šobrīd ir viedoklis, ka tie ir tie paši vecie, ka vecajiem vajadzētu uzņemties atbildību. Es gribu apliecināt, ka mēs gribam mainīt šo situāciju. Mēs esam gatavi. To es vakar apliecināju visām opozīcijas frakcijām – mēs esam gatavi mainīties," klāstīja Burovs.
Oficiālu tikšanos ar citām domes frakcijām par atbalstu savai kandidatūrai Burovs vairs nerīkošot. Ja līdz 20. augustam dome nespēs ievēlēt mēru, Saeima varēs lemt par domes atlaišanu.
KONTEKSTS:
Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts par Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru ievēlēts “Gods kalpot Rīgai” politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no “Saskaņas” frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) koalīcija domē zaudēja vairākumu.
Izslēgtie domnieki Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Baraņņiks izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju.
20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais. Pēc šī balsojuma no opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas izslēgti deputāti Imants Keišs un Druvis Kleins, jo viņi neatbalstīja frakcijas nostāju.
Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.
