Rosļikovs intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka viņš politikā ir tiki 20 mēnešus un tieši Ušakova piemērs viņu iedvesmoja ienākt politikā, taču, iepazīstoties ar situāciju domē un izanalizējot pieejamo informāciju, viņš sapratis, ka nepieciešamas pārmaiņas, bet pie iepriekšējās vadības tās nebūtu iespējamas.
Rosļikovs klāstīja, ka pēdējos 10 gados Rīga noticis “daudzkas labs, - parki, ceļi, viss notiek, bet ir liela problēma, kas saucas “Rīgas satiksme””, un pašvaldības ikgadējās dotācijas uzņēmumam vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, “tas ir traki”. Viņš uzskata, ka, pārskatot uzņēmuma darbību un neizdevīgus līgumus, dotācijas var samazināt. Tāpat pašvaldībā ir vairāki nodibinājumi un sabiedrības, kuru funkcijas un nepieciešamība jāpārskata.
Taču Ušakovam bija savs redzējums par Rīgas domes darbu, “pastrādājām, sapratām, ka kopā strādāt nevaram, šķiramies”, rezumēja Rosļikovs.
Rosļikovs arī klāstīja, ka Ušakovs ir spilgts līderis, taču viņš nav izveidojis stipru komandu, kas būtu spējīga eksistēt bez viņa. Tagad, kad viņš aizbrauca uz Briseli, “visi apjukuši, nesaprot, ar ko runāt, ko drīkst darīt, ko nedrīkst”, tāpēc nav citu variantu, kā vien attālināti vadīt Rīgas domes “Saskaņas” frakciju, “citādi būs strupceļš”, klāstīja Rosļikovs.
“Frakciju attālināti vada viens cilvēks, tas ir fakts,” sacīja Rosļikovs.
Neatkarīgo deputātu frakcija gan ir gatava strādāt ar visiem domē ievēlētajiem deputātiem, un nav principiāli, no kuras partijas būs nākamais mērs, svarīgākais ir vienoties par nepieciešamajiem darbiem, stāstīja Rosļikovs.
Principiāli gan būs saglabāt vicemēra amatu, ko pašlaik ieņem Vadims Baraņņiks, atzina Rosļikovs.
Lai gan par mēra ievēlēšanu plānots lemt 10. jūlijā, viņš prognozēja, ka sarunas par nākamo domes vadību turpināsies vēl divas trīs nedēļas, jo kandidātiem būs nepieciešams laiks, lai apspriestos ar visiem domē pārstāvētajiem spēkiem.
Neatkarīgo deputātu frakcija būs gatava atbalstīt to kandidātu, kam būs vēlme un drosme uzņemties vadību pašreizējā sarežģītajā situācijā, sacīja deputāts.
Savukārt domes ārkārtas vēlēšanas viņa ieskatā neko nedotu, jo “mums ir Latvijas Krievu savienība un Zaļo un Zemnieku savienība dīkstāvē”, un ārkārtas vēlēšanu gadījumā domē iekļūtu vēl vairāk politisko spēku, 8 – 9 partijas, kurām tāpat nāktos sadarboties, bet budžets pēc vēlēšanām nepieaugtu.
KONTEKSTS:
Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts par Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru ievēlēts “Gods kalpot Rīgai” politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no “Saskaņas” frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) koalīcija domē zaudēja vairākumu.
Izslēgtie domnieki Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Baraņņiks izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju.
20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais. Pēc šī balsojuma no opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas izslēgti deputāti Imants Keišs un Druvis Kleins, jo viņi neatbalstīja frakcijas nostāju.
Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.
Patlaban vienīgais izvirzītais kandidāts Rīgas mēra krēslam ir "Gods kalpot Rīgai" deputāts un pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.
