Panorāma

«Dienas Biznesam» par slēptu politisko reklāmu draud 100 000 eiro sods

Panorāma

Panorāma

No plastmasas atsakās brīvprātīgi

No plastmasas atsakās brīvprātīgi

Sākot no 2021. gada Latvijas veikalos vairs nevarēs iegādāties vienreizlietojamos traukus, kas gatavoti no tā sauktās miksētās plastmasas sakausējumiem. Taču pie mūsu ziemeļu kaimiņiem Tallinā jau pēc pusotras nedēļas stāsies spēkā aizliegums publiskos pasākumos lietot vienreiz lietojamos plastmasas traukus un ēdamrīkus. Latvijas galvaspilsēta Rīga pagaidām nav gatava sekot šādam piemēram, bet ir atsevišķas privātas un publiskas iniciatīvas, kas mēģina jau tagad atteikties no vienreiz lietojamajiem traukiem. 

Kaut gan Latvijas iedzīvotāju skaits krītas, viņu saražoto atkritumu apjoms Latvijā ar katru gadu pieaug un nu jau pārsniedz 850 000 tonnu gadā. Aptuveni 40% šī apjoma tiek saražoti Rīgā. Lielu daļu no tā sastāda plastmasas iepakojumi. 

Pēc piknikiem, koncertiem un citiem masu pasākumiem apkārtne Lucavsalā bieži vien ir kā nosēta ar plastmasa traukiem. Pašvaldība gan uzrauga, lai rīkotāji pēc tiem visu nokoptu, kas parasti arī notiek. Taču nelaime tajā, ka vienreiz lietojamie trauki gatavoti no lētiem plastmasas sakausējumiem, kas nevar tikt pārstrādāti. Tādēļ pēc nonākšanas poligonos, tie tiek vienkārši apraksti zemē. 

Tallinā šādas ainas drīz jau kļūs par vēsturi, jo tur ar pirmo oktobri stāsies spēkā aizliegums izmantot vienreizlietojamos traukus publiskos pasākumos. Rīga gan nesteidzas šādu aizliegumu ieviest. 

"Arī mēs Rīgā esam dzirdējuši šo kaimiņvalsts labo piemēru un domājuši, vai mums būtu iespējams kaut ko līdzīgu pieņemt Rīgā. Mūsu juristu secinājums bija, ka atbilstoši Latvijas likumdošanai īsti korekti nebūtu, ka pašvaldība nosaka kādus būtiski stingrākus atkritumu vai vienreizlietojamo trauku regulējumus, nekā to nosaka valstiskie normatīvie akti," norāda Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs šādam pašvaldības traktējumam nepiekrīt. 

"Es nezinu nevienu likumu, kas būtu jāgroza, lai pašvaldībai nebūtu jālieto plastmasa trauki," uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"). "Rīgas pašvaldību nekas nekavē iet prom no vienreizlietojamiem iepakojumiem viņu pārraudzībā esošās iestādēs un vietās. "

Lai rādītu piemēru, Vides un reģionālās attīstības ministrija šonedēļ atteicās no dzeramā ūdens PET pudelēs izmantošanas. Tā vietā tiks izmantots krāna ūdens.

Ministrijas ēkās uzstādītas "Cool touch" iekārtas, kas savienotas ar pilsētas ūdensvadu un ļauj krāna ūdeni atdzesēt, sakarsēt vai padarīt gāzētu. Lai dzeršanai nebūtu jāizmanto vienreizējās glāzes, ministrija savus darbiniekus nodrošinājusi ar vairākkārt lietojamām dzeramā ūdens traukiem. Vienlaikus ministrija nolēmusi turpmāk neizmantot arī vienreizējos plastmasas traukus nedz ikdienā, nedz īpašos gadījumos, piemēram konferencēs vai semināros.

Projekta izmaksas pārsniedz 8000 eiro, bet ministrs apgalvo, ka kopumā šādas videi draudzīgās izmaiņas, ļaus ietaupīt arī valsts līdzekļus. 

"Uz ietaupīto, ko ministrija šobrīd tērē, lai iegādātos vienreizlietojamos traukus, iegādātos iepakoto ūdeni, dzeramā ūdens aparātus ar nomas maksu. Ietaupītā nauda ieekonomētu šos ieguldītos līdzekļus pietiekami ātri," skaidro Pūce.

Pagaidām gan nav dzirdēts, ka kāda pašvaldības vai valsts iestāde vēlētos sekot šim piemēram. Toties to dara privātais sektors. Piemēram, festivāla “Laba daba” organizētāji šogad vienreizlietojamos alus kausus aizstāja ar daudzkārt lietojamām glāzēm. Katrs apmeklētājs festivāla teritorijā par trīs eiro iegādājās savu alus glāzi, kuru pēc izdzeršanas varēja iemainīt pret citu, tīru glāzi vai nodot, saņemot atpakaļ savus trīs eiro. 

"Ja salīdzina pēdējos divus gadus, tad pagājušogad mums bija vairāk par 10 tonnām atkritumu, bet šogad samazinājums bija par 4,37 tonnām. Tā, ka tas ir tiešām ievērojams cipars," uzsver festivāla “Laba daba” organizatore Gundega Turnele.

"Protams, ka tās glāzes un maiņas sistēma kaut ko maksā, bet mums kā organizatoriem tas ir ieguvums arī finansiāli, ka ir mazāk jāmaksā par atkritumu izvešanu."

Līdzīgu praksi uzņēmums sācis izmantot arī citos rīkotajos pasākumos, bet nācies secināt, ka Latvijas trauku nomas uzņēmumi nav gatavi piedāvāt vairākkārt lietojamus traukus pietiekamā apjomā, tādēļ tos nācies nomāt pat no Igaunijas. 

Arī citiem uzņēmumiem un iestādēm drīzumā nāksies atteikties no vienreizējās lietošanas traukiem un citām nepārstrādājamas plastmasas precēm, jo Eiropas Parlaments lēmis no 2021. gada aizliegt to tirdzniecību.   

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti