Mēnesis, divi, trīs un dažkārt pat vairāk ir laiks, kas cilvēkiem ar aizdomām par nopietnu saslimšanu, gaidot iespēju tikt pie ārsta, jāpavada neziņā. Ierobežoto veselības aprūpes kvotu dēļ šobrīd rindas ir garas. Taču tagad, saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem,
cilvēkam, kuram ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu (un tās apstiprinās), no pirmās vizītes pie ģimenes ārsta līdz iespējai tikt pie ārsta speciālista laiks nebūs ilgāks par 20 dienām.
Ģimenes ārsts iedos nosūtījumu uz izmeklējumiem, kurus veiks desmit dienu laikā no nosūtījuma dienas, un pēc tam ne ilgāk kā desmit dienās, apejot kopējo rindu, attiecīgajai ārstniecības iestādei jānodrošina pieraksts pie ārsta speciālista.
“Primārās aprūpes līmenī, ģimenes ārsta līmenī ir svarīgi pēc iespējas ātrāk tikt pie atbildes – ir vēzis vai nav. Tālākais, cik plašs ir process, vai tur ir iespējama radikālāka vai mazāk radikāla ārstēšana, jau būs nākamā etapa uzdevums,” norāda profesore, Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā Dace Baltiņa.
Veselības ministre Anda Čakša sola – tā iemesla dēļ, ka kāds rindu apies, citiem, kas tajā turpinās gaidīt, nebūs jācieš. Parastā rinda garāka nepaliks, jo ārpuskārtas pacientiem vienkārši būs papildu finansējums. Kopumā šogad onkoloģijai papildus pieejami 1,6 miljoni eiro, bet nākamgad - 12,2 miljoni eiro.
“Tas ir tikai ceļa sākums, jo šobrīd mēs strādājam pie piecu gadu programmas, kur salikt visa veida izmeklējumus, ne tika primāros, bet tālāk arī pie speciālistiem veicamos un skaidrus algoritmus, izzīmēt pilnu to ceļu onkoloģiskajiem pacientiem. Protams, tikai ar primārajiem viss nebeidzas,” norāda ministre.
Runājot par nule ieviestajām jaunajām iespējām, nevajagot gan gaidīt, ka ģimenes ārsts uzreiz sūtīs uz dārgiem tehnoloģiju izmeklējumiem, piemēram, datortomogrāfu vai tamlīdzīgi. Ģimenes ārsta kompetencē būs nosūtīšana uz pamatizmeklējumiem. “Ģimenes ārstam būs tiesības veikt rentgenu, ultrasonoskopiju izmeklēšanu, asinsanalīzes, asins bioķīmiskās analīzes, konkrēti daži marķieri,” stāsta Baltiņa.
Jaunā kārtība arī neattieksies uz visa veida onkoloģisko saslimšanu veidiem, bet gan biežākajiem 11, piemēram, krūts vēzi, plaužu vēzi, zarnu, prostatas audzēju, ādas vēzi un citiem. Ar laiku gan saraksts tikšot papildināts.
