Četriem no pieciem pašreizējiem mediju uzraugiem februārī beigsies pilnvaras. Tāpēc līdz janvāra vidum Saeima plāno apstiprināt jaunus padomes locekļus.
Uzteic Helmanes profesionālitāti un kristīgo vērtību atzīšanu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicināja plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomas sabiedriskās organizācijas, kā arī citas ieinteresētās personas līdz Ziemassvētkiem iesniegt savas atsauksmes par 11 pieteiktajiem kandidātiem.
Vislielāko atbalstu Saeimas komisijā saņēma par neatkarīgo žurnālisti Žannu Helmani un bijušo Latvijas televīzijas programmu daļas satura redaktoru Ivaru Āboliņu.
No aptuveni 30 Saeimas Cilvēktiesību komisijā iesniegtajām vēstulēm trešdaļā dažādas organizācijas un privātpersonas izsaka atbalstu Helmanei. Viņu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatam izvirzījis Ekumēniskais Mediju padomes fonds.
Dažādas organizācijas un privātpersonas slavē viņas profesionālo darbību, dažādu jomu popularizēšanu, īpaši novērtējot LTV1 raidījumu „Vertikāle” un sadarbību ar Helmani. Atbalstu viņai izteica, piemēram, Asociācija "Ģimene", Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centrs, Latvijas Zobārstu asociācija.
Vairākos iesniegumos komisijai norādīts, ka Helmane varēšot „pienācīgi pārstāvēt plašu Latvijas iedzīvotāju slāņu intereses un profesionāli veikt savus pienākumus”.
Profesionālo audžuģimeņu apvienības „Terēze” vadītāja Ārija Martukāne norāda, ka Helmanes veidotie raidījumi un kopīgie projekti uzrunājot ar savu dziļumu un kristīgām vērtībām.
„Es uzskatu, ka Žanna varētu būt tas cilvēks, kas varētu parādīt šīs garīgās vērtības, kristīgās vērtības, kas nemaz nav tik nesvarīgas," sacīja Martukāne.
"Tās ir ļoti svarīgas šobrīd mūsu sabiedrībā, jo tās negācijas, kas iet riņķī un kādā veidā mēs ar baudu atspoguļojam visu to, kas slikts notiek. Bet tajā pašā laikā tādi garīgo vērtību raidījumi, tādi raidījumi, kas tiešām parāda to cilvēcisko, to nemaz nav tik daudz," norādīja Martukāne.
Populārs kandidāts arī Ivars Āboliņš
Salīdzinoši lielu atbalstu no dažādām organizācijām saņēmis arī Āboliņš. Piemēram, Latvijas Hokeja federācija norāda uz viņa plašo pieredzes lauku, kurš ietvēris arī sporta, sporta politikas un sporta izglītības atspoguļošanu. Turklāt viņam bijusi pieredze gan sabiedriskajos, gan privātajos medijos. Biedrības „Sabiedriskās Izmeklēšanas birojs” valdes loceklis Imants Liepiņš vērtē Āboliņu kā otru labāko no pieteiktajiem kandidātiem.
„Strādājis gan Latvijas Televīzijā, gan Latvijas Radio, un kurš ir taisījis karjeru no iesācēja reportiera kļūdams par galveno redaktoru. Viņa pieredze noteikti arī ir ļoti atbilstoša tam, kas šajā amatā tiek gaidīts," norāda Liepiņš.
Par labāko un profesionālāko kandidāti padomes locekļa amatam Liepiņš uzskata Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektori Guntu Līdaku. Viņai atbalstu izteikusi arī biedrība „Par legālu saturu.”
Atbalsta arī pašreizējo NEPLP locekli Mjartānu
Daudz pozitīvu vērtējumu saņēmis pašreizējās padomes loceklis Dainis Mjartāns.
Viņu amatam izvirzījis Latgales plānošanas reģions, kur novērtē padomes locekļa ieguldījumu Latgales satura stiprināšanā sabiedriskajos un komercmedijos. Tomēr Liepiņš Mjartānam izsaka kritiku par līdzšinējo darbu, norādot uz viņa atbildību saistībā ar Latvijas radiostaciju ētera pārkrievošanos.
Tikmēr Reģionālo televīziju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Galviņš norāda, ka esošās padomes sastāvā Mjartāns savus pienākumu veicis profesionāli.
„Mjartāna kungs ir viens no tiem, kurš ir izteicis vēlēšanos kandidēt nākamajā NEPLP sasaukumā. Mēs šo kandidatūru atbalstām, jo, mūsuprāt, diezgan daudz darījis reģionālo televīziju jomā šajā laikā, īpaši Latgalē. Tur ir bijuši vairāki konkursi izsludināti un vairāki raidījumi tapuši. Viņš ir cilvēks, kurš nozari pārzina," pauda Galviņš.
Vairākas atbalsta vēstules saņēmis arī NEPLP Monitoringa centra vadītājs Jānis Lielpēteris, kuru izvirzīja biedrība „Par legālu saturu”. Piemēram, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija norāda, ka Lielpēteris pierādījis sevi kā nozares profesionālis, kurš izprotot gan nozari, gan Latvijas tiesību sistēmu. Lielpēteri atbalsta arī Latvijas Raidorganizāciju asociācija, kura izvirzījusi savu izpilddirektori Līdaku. Tāpat Raidorganizāciju asociācija atbalsta arī sevi izvirzījušo kandidāti, SIA „Randala” valdes locekli un Latvijas Universitātes pasniedzēju Ievu Beitiku.
NEPLP varētu strādāt arī Lielpēteris un Grīva
Atbildīgajam amatam biedrība „Par legālu saturu” izvirzījusi ne tikai Lielpēteri, bet arī producentu Patriku Grīvu. Viņš saņēmis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalstu. LTRK secina, ka Grīvas redzējums par padomes lomu un mediju nozares attīstības soļiem sakrīt ar LTRK pozīciju.
Grīvu atbalsta arī Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija, kura novērtē viņa profesionalitāti vairāk nekā 20 gadu ilgās karjeras laikā pārstāvot gandrīz visas vadošās komerciālo radio grupas.
Komerciālo radiostaciju asociācija izteikusi atbalstu arī SIA “Hansa Investment Club” valdes priekšsēdētājam Nikolajam Lācim, kuru pati izvirzījusi, uzverot viņa pozitīvās profesionālās un personīgās īpašības.
