Vairums audžuģimeņu sagaida, ka pieaugs finansiālā palīdzība un tām nodrošinās sociālās garantijas. Par to liecina pērn veikts pētījums par audžuģimenēm Latvijā. Pērn valstī bija 585 ģimenes, kas bija gatavas aprūpēt bez vecāku gādības palikušu bērnu līdz brīdim, kad viņš atgriežas savā ģimenē, tiek adoptēts vai viņam nodibina aizbildnību.
„Man arī pieci gadi, ko es biju audžumamma, darba stāžā nav gājuši iekšā. Arī nekādas apdrošināšanas, līdz ar to nekādas atmaksas par kaut kādiem medicīniskiem pakalpojumiem, tas, protams, tā ir,” tā pērnā gada rudenī Latvijas Radio stāstīja audžumamma Inese Meirāne.
Viņa sāka aprūpēt zīdaiņus un darbu bija atstājusi. Strādāt atkal bija sākusi, kad audžubērns un adoptētā meitiņa sāka iet bērnudārzā. Jau ilgāku laiku ar savu darbu Sociālo pakalpojumu aģentūrā pati atbalsta adoptētājus, audžuģimenes un aizbildņus.
Arī uzrunāta viņa šobrīd atzīst: „Sociālās garantijas droši vien ir vājākais posms visā tajā.”
Piecus gadus Inese bija pilna laika audžumamma un aprūpēja mazuļus. Tātad cita pastāvīga darba nebija.
„Nekādi nodokļi par mani nav maksāti. Tas nozīmē, ka man nekas neiet ne darba stāžā, ne pensijā, nekur,” uzsver Meirāne.
Par sociālo garantiju vajadzību audžuģimenēm runā vairākus gadus. Inese gan nav dzirdējusi par ieceri maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas no pabalsta, jau sākot ar jauno gadu.
Labklājības ministrija lūgusi piešķirt papildu līdzekļus gan atlīdzības pārskatīšanai, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai audžuģimenēm no nākamā gada, pastāstīja Bērnu un ģimenes politikas departamenta eksperte Baiba Stankēviča.
Līdz ar nākamo gadu audžuģimenēm plānots noteikt atlīdzību atkarībā no tā, cik bērnus aprūpē. Sociālās iemaksas vēlas uzdot veikt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas arī izmaksā atlīdzību šīm ģimenēm.
„Spēkā esošais atalgojums ir 113 eiro mēnesī. Tas, ko mēs esam lūguši un ko valsts budžets pagaidām var piešķirt, ja audžuģimene aprūpē vienu bērnu, ir 171 eiro, kas ir līdzīgs adoptētājam pirmsadopcijas aprūpes laikā. Par nākamajiem bērniem, piemērojot to koeficientu, būtu - ja aprūpē divus bērnus, tad tie būtu 222 eiro mēnesī. Savukārt, ja trīs un vairāk bērnus, tad 274 eiro mēnesī,” stāsta Stankēviča.
Latvijā audžuģimenes esot pelnījušas sociālās garantijas - iecerētās izmaiņas pozitīvi vērtē nodibinājuma „Sociālo pakalpojumu aģentūra” vadītāja Dace Blaževiča.
„Bērnu aprūpē jāiegulda pietiekoši liels laika un darba apjoms. Īpaši tad, ja bērni ir ar funkcionāliem traucējumiem un tādēļ nereti ir tā, ka audžuģimenēm ir jāatsakās no parasta darba iespējām, jo nevar šos abus darbus apvienot,” norāda Blaževiča.
Savukārt Alternatīvās bērnu aprūpes alianses pārstāve Linda Baļčūne uzsver, ka ir pēdējais brīdis palielināt atbalstu audžuģimenēm. Turklāt atbalstam jābūt pienācīgam, citādāk audžuģimeņu vienkārši nebūšot.
„Jo līdzšinējās audžuģimenes, kas ir jau nostrādājušas 10 un vairāk gadu, kas ir lielākā daļa, šobrīd audžuvecāki tuvojas pensijas vecumam. Viņi ir nostrādājušies. Viņi jūtas arī daļēji izmantoti. Jo līdz šim faktiski viņi nav tikuši pienācīgi atalgoti, nerunājot vispār par sociālajām iemaksām, sociālajām garantijām,” tā Baļčūne.
Kopējā ne tikai audžuģimeņu, bet arī adoptētāju atbalstam lūgtā summa nākamajam gadam, ir 2,9 miljoni eiro.
