Svētceļnieku grupas dalībnieku skaitu pieteikumā parasti nenorāda, taču grupas, kas iziet no tālākām vietām, parasti esot 30 līdz 100 cilvēku lielas, bet grupas, kas pēdējā dienās pirms svētkiem dodas uz Aglonu no tuvējās apkārtnes, mēdz būt lielākas un to parasti esot daudz. Puce arī atzina, ka ne visas svētceļnieku grupas piesakās LRKB.
Puce uzsvēra, ka svētceļnieku grupas vēl turpina pieteikties un precīzākas ziņas par svētceļnieku grupu skaitu būs pieejamas jūlija beigās.
Jelgavnieki uz Aglonu svētceļojumā dosies 30.jūlijā, valmierieši - 31.jūlijā. Savukārt no Ventspils šogad svētceļnieku grupas nebūs.
Svētceļnieku grupa no Kolkas uz Aglonu dosies ar velosipēdiem, taču vēl nav precīzi zināms grupas izbraukšanas datums.
No Rīgas uz Aglonu svētceļnieku grupas no Sv.Jēkaba katedrāles un Sv.Alberta baznīcas draudzes iezies 1.augustā. Sv.Alberta draudze norādījusi, ka tai nebūs vairāk par 50 cilvēkiem un svētceļnieku grupu vadīs tēvi kapucīni.
Gulbenieši uz Aglonu svētceļojumā dosies 3.augustā, un kopā ar viņiem ies māsas karmelītes. Nākamajā dienā, 4.augustā, izies svētceļnieku grupa no Aizkraukles, kuru vadīs Betānijas dominikāņu māsas. 7.augustā svētceļojumā dosies Viļānu draudze. Tās pieteikumā norādīts, ka "pa ceļam 2-3 stundas velta darbam vietējās saimniecībās". Bet 8.augustā no Stirnienes izies Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudze.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki ir gada lielākie katoļu svētki, kas Aglonā - starptautiskas nozīmes svētvietā Latvijā - pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo gan no Latvijas, gan citām valstīm. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu, un tiem tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts budžeta.
Pērn Aglonas svētkus apmeklēja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, aizpērn – 120 tūkstoši.
