Pēdējos divos gados no Lielbritānijā izņemti 35 Latvijas valstspiederīgo bērni, savukārt seši bērni tur nodoti adopcijā. Kādēļ no ģimenēm vispār nācās šķirt bērnus, iemesli jau daudzus gadus nemainās. “Bērnu atstāšana bez uzraudzības, bērnu atstāšana novārtā, kas ir nerūpēšanās, vienmēr saistīta ar alkoholu, narkotikām, un vardarbība ģimenē. Arvien vairāk ir tieši, kas saistīts ar vardarbību, kur ir jauktās ģimenes,” stāsta Tieslietu ministrijas pārstāvis Agris Skudra.
Vēl šāgada sākumā Saeimā apsprieda problēmu, ka ne vienmēr Lielbritānijas iestādes ziņo Latvijas iestādēm par bērna izņemšanu no ģimenes. Līdz ar to Latvijas iestādes nevar iesaistīties, piemēram, tepat Latvijā meklēt bērnam aizbildni radinieku vidū. Gada sākumā pieņēma pat Saeimas deklarāciju par Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzību ārvalstīs.
Ļoti būtiski, ka saistībā ar divām konkrētām tiesas lietām arī tapa pašas Velsas un Anglijas tiesas vadlīnijas tiesām un sociālajiem dienestiem, kā rīkoties turpmākajos gadījumos un lietās. Proti, ka ir jāziņo otras valsts institūcijām.
„Mēs redzam tendenci, kā bija līdz 2015.gada beigām un kas ir tagad, ka nav tādas lietas, kur pilnīgi nav ziņots,” stāsta ministrijas pārstāvis. Saņemot ziņas par bērna izņemšanu no ģimenes ārvalstī, Latvijā meklē radiniekus, kas varētu uzņemties bērnu aprūpi gadījumā, ja bērnus neatdos vecāku gādībā.
Iestādes saskārušās arī ar to, ka radinieki Latvijā nav bijuši motivēti ņemt bērnu savā ģimenē.
„Parasti tas saistīts ar veselības lietām, finanšu lietām, vai arī pārkāpumiem, kas radiniekiem ir bijis saistībā ar bērnu tiesību pārkāpumiem. Ja tev pašam ir bijušas atņemtas aizgādības tiesības, tu nevari kļūt par aizbildni bērnam,” skaidro Skudra.
Tāpat arī Latvijā šogad meklētas audžuģimenes ārvalstī no ģimenes izņemtajiem bērniem. „Mums tādi divi gadījumi ir veiksmīgi, ka bērns ir ievietots audžuģimenē Latvijā ar Anglijas lēmumu. Audžuģimene ir pagaidu aprūpe, tālāk jau bāriņtiesa lemj, pārskata jautājumu, kā nodrošināt (aprūpi) ilgtermiņa. Vispirms bāriņtiesa meklē savā teritorijā. Ja nav, tad meklē caur Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju visā Latvijā," skaidro Tieslietu ministrijas pārstāvis.
Lielbritānijas sociālo darbinieku asociācijas pārstāvis Gajs Šenans, kurš novembra sākumā Latvijā piedalījās Labklājības ministrijas organizētā konferencē par sociālo darbu, uzsver –
bērnus Lielbritānijā parasti neizņem par vienu gadījumu, piemēram, ja bērns atstāts viens mājās – parasti ir jābūt daudz nopietnākai situācijai.
„Varu iedomāties, cik gan sarežģītā situācijā nonāk cilvēki, kuri šeit ieradušies – svešā zemē, atceļojot no valsts, kur viņi dzimuši un iepriekš dzīvojuši. Un, ja no viņu ģimenes izņem bērnu, kas jau tāpat ir dramatiski jebkuram vecākam, un tas notiek citā valstī ar citu kultūru, es tiešām novērtēju šīs grūtības, un kā viņi jūtas. Taču ir otra puse – bērnus no ģimenēm Lielbritānijā neizņem viegli. Un, ja ir bažas, piemēram, par bērnu drošību, sociālo darbinieku pienākums ir tās pārbaudīt. Un viņi veiks pilnu novērtējumu un rīkosies, lai aizsargātu bērnu, ja nepieciešams,” stāsta Šenans.
Tieslietu ministrijas izstrādātajās vadlīnijās vecākiem, kas atrodamas ministrijas mājaslapā, vēstīts, ka, piemēram, pieskatot bērnu, nav ļauts lietot alkoholu. Tāpat arī Lielbritānijā bērnu līdz 12 gadu vecumam nevajadzētu atstāt bez pieaugušā uzraudzības, savukārt līdz 16 gadu vecumam nedrīkst atstāt vienus nakts laikā.
