Nakts ziņas

Pret izglītības reformu prognozē protestus

Nakts ziņas

Sācies 19. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls

No Latvijas emigrējuši vairāk nekā 250 000

No Latvijas emigrējuši vairāk nekā 250 000

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēc jaunākajām aplēsēm, kopš 2000. gada no Latvijas emigrējušo cilvēku skaits ir pārsniedzis ceturtdaļmiljona slieksni. Turklāt vairākums aizbraukušo tautiešu Latvijā neatgriezīsies, un arī turpmāk izceļošana uz dzīvi citur kļūs aizvien ierastāka parādība. To, balstoties uz pētījumiem, secina profesors Mihails Hazans.

Aizbraukušo skaits kopš 2010. gada pieredzētā pīķa ir samazinājies. Taču, lai runātu par emigrācijas tempu mazināšanos, būtu jāsasniedz pirmskrīzes rādītāji, uzskata pētnieks Mihails Hazans. Tas ne tuvu nav noticis. Arī pērn un aizpērn esam zaudējuši nelielai pilsētai pielīdzināmu cilvēku skaitu – ap 30 000 gadā. Sociālā drošība ir atslēgas jēdziens, lai vilinātu cilvēkus atpakaļ, uzskata pētnieki.

„Mūsu sociālās aizsardzības sistēma pagaidām nevar konkurēt ar rietumvalstu sistēmām. Un arī aptaujās, kad cilvēkiem vaicā, kas jūsuprāt varētu jūs apturēt no aizbraukšanas vai mudināt jūsu tuviniekus atgriezties, tad topa pirmā atbilde ir pastiprināts atbalsts ģimenēm ar bērniem,” saka Hazans.

Tam piekrīt OECD Starptautiskās migrācijas nodaļas administrators Džonatans Čalofs.

„Ir ļoti grūti risināt emigrācijas problēmas, ja netiek strādāts pie politikas uzlabošanas plašākā mērogā, pie darba vietu radīšanas. Vairākumā valstu, kas saskaras ar lielu emigrāciju, cilvēki dodas prom, jo trūkst labu darba iespēju. Tas tiešām ir galvenais faktors,” saka Čalofs.

Migrācijas pētnieks arī norāda –pakāpeniski jāpierod pie domas, ka lielu daļu no aizbraukušajiem tā arī nekad nesagaidīs atgriežamies Latvijā. Turklāt, ņemot vērā, ka pēdējos gados aizbraucēju skaits īpaši nesamazinās, bet palielinās to daudzums, kas aptaujās saka, ka viņiem nebūtu nekas pretī pamest Latviju, nozīmē, ka arī pie mums parādīsies aizvien vairāk iebraucēju no citām zemēm

Hazans pamato - ar demogrāfisko situāciju, kura arī bez emigrācijas bija slikta un turpina pasliktināties, bez iebraucējiem neiztikt. Aizbraukušie cilvēki jau šobrīd valsts ekonomikai rada zaudējumus.

„Bet jābūt gudrai imigrācijas politikai, kura nodrošinās vieglu imigrantu integrāciju, bez sociālām problēmām un ieguvumus tautsaimniecībai no šiem imigrantiem, nevis tādu imigrantu ieplūde, kuru mērķis būtu sēdēt uz pabalstiem,” saka Hazans.

Pirms vairāk nekā gada valsts izstrādāja reemigrācijas plānu, taču Hazana vērtējumā vismaz pagaidām tā īstenošana dzīvē nav īpaši jūtama. Arī nodokļu maksātāju biedrības veiktā 587 ārvalstīs dzīvojošu latviešu aptauja parāda – 93% uzrunāto valdības aktivitātes uzskata par neveiksmīgām. Latviešu biedrībās Īrijā vadītāja nav tik kritiska, jo uzskata – tiešu ietekmi uz atgriešanos ir grūti nomērīt. Arī atgriešanās tendences viņa nezīmē tik drūmos toņos. „Ir ģimenes, kas atgriežas Latvijā pēdējo divu gadu laikā. Vai iemesls ir tieši reemigrācijas plāns, grūti spriest. Ģimenes, kuras atgriežas, to plāno savlaicīgi. Un pārsvarā tāpēc, ka bērni sasniedz skolas vecumu un vecāki grib bērnus izglītot Latvijas skolās,” saka Īrijas latviete.

Tikmēr OECD pētnieks atgādina – diasporai ārvalstīs ir arī pozitīvās puses, piemēram, iespēja paplašināt biznesa un sadarbības tīklus. Gan Īrijas latviete, gan pētnieki vienisprātis, tikpat būtisks valsts uzdevums kā vedināt cilvēkus mājās, ir arī stiprināt saiknes ar diasporu. Tas var nest pozitīvu rezultātu arī otrajā un trešajā paaudzē, proti, ja saikne ar Latviju jaunajiem būs pietiekami cieša, ir lielāka iespēja, ka viņi izvēlēsies pārcelties uz dzīvi šeit.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti