Visbiežāk bērni no Latvijas valstpiederīgo ģimenēm tiek izņemti Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un Norvēģijā. Ļoti stingri noteikumi ir Zviedrijā, Latvijas Televīzijai norādīja Tieslietu ministrijā.
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Ziemele skaidroja: "Vardarbība ir absolūti aizliegta un izslēgta. Nav nekāds pēriens, nav nekāds fizisks sods. Vai pliķis, vai pļauka."
Savukārt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa norādīja: "Nereti tas, kas Latvijā tiek uzskatīts par normu, var būt ārvalstīs pilnīgi pretējs uzskats un var tikt kvalificēts kā bērnu tiesību pārkāpums."
Ziemele uzskaitīja: "Vispopulārākais [bērna izņemšanas] iemesls ir vecāku savstarpējo attiecību risināšana bērnu klātbūtnē. Un šī attiecību risināšana bieži ir alkohola ietekmē. Otrs moments ir bērna atstāšana novārtā, – kad vecāki aizskrien uz veikalu vai ieskrien aptiekā. Tas ir absolūts tabu."
Svarīgi ir sadarboties
Taču katra situācija ir citāda. Tāpēc Tieslietu ministrija ir izstrādājusi jaunas vadlīnijas, kā ģimenēm rīkoties, ja radušās problēmas ārvalstīs. Un pirmais ieteikums ir iesaistīties un neizvairīties no vietējiem sociālajiem dienestiem.
Ziemele pauda: "Jebkura pasivitāte no vecāku puses tiks uzskatīta kā nevēlēšanās iesaistīties bērna audzināšanā."
Bet, lai ārvalstu dienesti, sargājot bērna tiesības, nepārkāpj vecāku tiesības – svarīgi ziņot Latvijas Tieslietu vai Ārlietu ministrijai. Palīdzību sniegs arī Latvijas vēstniecības. "Ārvalstu centrālās iestādes Latvijas iestādēm mēdz ziņot novēloti vai dažkārt ziņas netiek sniegtas vispār," sacīja Saliņa.
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs norādīja: "Tulka klātbūtne šajos smagajos procesos ir obligāta. Pat ja zina, domā, ka zina valodu, es tomēr ieteiktu izmantot tulku. Dažreiz atklājas, ka persona ir parakstījusi dokumentu, ko viņa nemaz negribēja parakstīt. Bet viņas paraksts tur ir."
Tieslietu ministrijā norādīja, ka Latvijas iestāžu prioritāte šādās situācijās ir pārliecināties, lai bērns atgriežas ģimenē. Bet, ja tas nav iespējams, tad palīdzēt bērnam atgriezties Latvijā, kur tas varētu dzīvot pie saviem radiniekiem.
