Interneta portālos „cālis.lv” un „e-klase.lv” vecāki aktīvi diskutē par to, vai sākumskolas skolēniem mājas darbi būtu jāpilda arī datorrakstā un izmantojot „Power Point” prezentācijas. Vecāki ir neapmierināti, ka 2. klases skolēniem mājas darbi jāpilda elektroniski un tam papildus nepieciešama vecāku palīdzība. Tomēr kopējā pozīcija nav pret datoriem kategoriski noraidoša, stāsta Vecāku foruma locekle un divu bērnu mamma Kristīne Dūdiņa:
„Man kā mammai liktos, ka nav īsti pamatoti sagaidīt, ka bērns, kuram tas nav mācīts, teiksim, šīs IT prasmes, - ka viņš var pildīt šos mājas darbus. Tas skolotājam būtu jāpārrunā ar vecāku un jāvienojas, ka vecāki apmāca bērnu tos lietot, bet nu es domāju, ka tas nevar būt pašsaprotami, ka vecāki to mācīs, jo varbūt ne katrs vecāks to var iemācīt.”
Vecāku forumā gan atbalsta mācību metožu dažādošanu, tostarp darbu ar modernajām tehnoloģijām, kas bērniem jau ir pazīstamas kā izklaides ierīces. Situācija gan jāvērtē arī pēc dažādu ģimeņu iespējām nodrošināt bērnu ar datoru.
„Tas ir vēl viens tāds aspekts, ka patiešām tiek pieņemts, ka visiem mājās ir datori. Kā mēs zinām, bērni ar šīm tehnoloģijām darbojas jau no agras bērnības, bet pārsvarā izmanto spēlītēm. Šeit viņi ierauga, ka tam ir cits pielietojums, viņi spēj izmantot dažādu veidu medijus savā darbā, viņi spēj ar roku rakstīt un pamazām apgūst spēju rakstīt arī ar datoru. Zināšanas tiek savādāk varbūt apgūtas, ja raksta ar roku, tad darbojas citi smadzeņu centri… Bet no tā, ka reizi pa reizei izmanto tehnoloģijas - nekāds zaudējums nevar būt,” spriež Dūdiņa.
Šis ir pirmais gadījums, kad Izglītības un kvalitātes valsts dienests saņēmis sūdzību no vecākiem par mājas darbiem, kas jāpilda elektroniski 2. klases skolēniem. Kvalitātes dienests arī uzskata, ka šāda prasība astoņus gadus veciem bērniem ir nesamērīga, stāsta dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs:
„Mēs uzskatām, ka šis uzdevums ir nesamērīgs. Šobrīd informātika tiek mācīta no 5. klases. Tādējādi ir situācija, ka bērns tik agri var vēl nebūt apguvis datora prasmes attiecīgajā līmenī, līdz ar to fiziski nav spējīgs izpildīt šo uzdevumu.”
Tajā pašā laikā dienests sadarbībā ar atbildīgo ministriju un Valsts izglītības satura centru jau strādā pie pilotprojekta, kas paredz, ka no nākamā mācību gada digitālās kompetences attīstīt sāks jau sākumskolā. Ja projekta rezultāti būs veiksmīgi, iespējams, jau pēc trim gadiem informātiku sāks mācīt ātrāk nekā 5. klasē, kas esot laikmetam atbilstoši, piebilst Mihailovs.
Informātika un arī programmēšana jau 1. klasē būs arī Latvijā un jau tuvāko gadu laikā, ir pārliecināts Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Mārtiņš Zemītis:
„Faktiski nākošajā gadā līdz divu gadu laikā visā Eiropā mainīsies gan skolotāju loma klasē, mainīsies arī tas, kā tehnoloģija arvien ātrāk ienāks klases telpā un tiks izmantota mācību procesā. Ņemot vērā to realitāti, ka patiešām cilvēki jau ļoti agri nonāk kontaktā ar šīm tehnoloģijām, pētījumi rāda, ka arī mācību process mainīsies pēc būtības. Īstenībā digitālās lietas ienāks ne tikai informācijas tehnoloģiju stundā, bet viņas ienāks ģeogrāfijā, vēsturē, angļu valodā, [citās] valodās.”
Zemītis arī norāda, ka bērnu vecākiem jācenšas saprast, ka iemīļotais dators vai planšete var būt ļoti izglītojošs un noderīgs gan bērna attīstībā, gan pedagoģijā:
„Droši vien, ka arī ne pārāk tālā nākotnē - un to šis pētījums arī parāda - bērniem būs šīs pamata datora prasmes jāmāca jau ļoti, ļoti agri.”
Igaunijā un Lielbritānijā programmēt māca jau 1. klasē, tādējādi skolēni jau agrīni attīsta digitālās lietotprasmes. Latvijas skolēni digitālajā lietotprasmē uzrāda vidēju līmeni, no visām 28 Eiropas valstīm ierindojoties 14.vietā, rāda Eiropas Komisijas pētījumi.
