"Revertas" tiesā prasītā zaudējumu summa bija krietni lielāka - 777,8 tūkstoši latu.
Tiesa nosprieda no eksbaņķieriem solidāri piedzīt zaudējumus 10 tūkstošu latu apmērā. Saskaņā ar spriedumu Karginam un Krasovickim solidāri būs jāsedz arī tiesāšanās izdevumi 13,7 tūkstošu latu apmērā.
Prasību daļā par zaudējumu piedziņu, kas radušies no Latvijas Bankas obligāto rezervju glabāšanas prasību neizpildes 767,8 tūkstošu latu apmērā tiesa noraidīja.
Vienlaikus tiesa nodrošināja priekšā stāvošos zaudējumus no nepienācīgas nodokļu nomaksas 1,74 miljonu latu apmērā, apķīlājot Kargina un Krasovicka naudas līdzekļus noguldījumu kontos katram nepilnu 870 tūkstošu latu apmērā.
Pagaidām nav zināma tiesas motivācija, jo piektdien tika pasludināts saīsinātais spriedums. Pilns tā teksts būs pieejams 14.jūnijā, kad to varēs 20 dienu laikā apelācijas kārtībā pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
"Reverta" Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka "Reverta" prasība ir par zaudējumu atlīdzību, kas radušies, Karginam un Krasovickim sniedzot nepatiesus apliecinājumus un garantijas ar valsti noslēgtajā ieguldījuma līgumā.
Minētā lieta ir izdalīta no citas tiesvedības – "Reverta" prasības par 62 miljonu latu piedziņu no abiem bijušajiem baņķieriem. Pērn decembrī Rīgas apgabaltiesa "Reverta" prasību apmierināja daļēji, no Kargina un Krasovicka piedzenot kopumā 3,449 miljonus latu. Spriedums nav stājies spēkā, jo tas ir pārsūdzēts.
"Parex bankā" aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, "Parex banka" konstatējusi vairākus darījumus, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kuri būtiski atšķiras no nosacījumiem, ar kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Darījumu analīze liecina, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.
Turklāt, pēc bankas rīcībā esošās informācijas, šie līgumi slēgti, Karginam un Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas. Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās saskatāmi nozīmīgi likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot lielus zaudējumus.
Kargins un Krasovickis "Parex bankas" prasībai nepiekrīt, taču arī norāda, ka ir nekorekti komentēt tiesas procesu un izdarīt psiholoģisku spiedienu uz tiesu.
"Parex banka", kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.
2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ "Citadele".
"Parex banka" savukārt kopš 2010.gada augusta vairs nesniedz komercbankām raksturīgos pakalpojumus, tādēļ arī tika nolemts mainīt statusu, kā arī nosaukumu, turpinot darbu kā profesionālam problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam, lai atgūtu valsts ieguldītos līdzekļus. Tagad tā strādā ar nosaukumu "Reverta".
