Darba dienas rītā robežkontroles punktā piestājis pasažieru autobuss, kas no Maskavas dodas uz Rīgu. Pasažieri stāstīja, ka Latvijas–Krievijas robežas šķērsošana ievilkusies jau ceturto stundu. Valsts robežsardzes pārstāvis apstiprināja – šobrīd process ir ilgāks, jo apmēram trešdaļa autobusa pasažieru ir Ukrainas pilsoņi, kuriem jāizsniedz vīza.
"Diennaktī tiek izsniegtas 30–35 vīzas. Tas apgrūtina mūsu darbu, jo, lai gan robežas šķērsošanas punktos ir paredzēta iespēja izsniegt un saņemt vīzas, nekad nebija tāda liela apjoma," atzina Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas robežkontroles punkta priekšnieks Aleksejs Kakauļins.
Vien pāris iepriekšējās dienas robežas šķērsotāju kļuvis mazāk, bet kara ietekme arī uz Latvijas–Krievijas robežas kopš februāra beigām ir manāma.
"Sākumā tas bija lielāks skaits – 300 līdz 400 Ukrainas pilsoņu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā. Pašlaik plūsma ir samazinājusies, tie ir līdz 100 Ukrainas pilsoņu un apmēram 20–30 Moldovas pilsoņi," stāstīja Kakauļins.
Robežas šķērsotāji ierodas gan ar sabiedrisko transportu, gan privāto auto, gan kājām. Pēdējiem nereti nākas sniegt palīdzību.
"Ir gadījumi, kad personas jau sazinājušās ar radiem, kas sagaida viņus aiz robežšķērsošanas punkta. Un šī plūsma ir lielāka, bet ir izņēmumi, kad mums jāsniedz palīdzība, jānogādā, piemēram, līdz Zilupes dzelzceļa stacijai," norādīja Terehovas robežkontroles punkta priekšnieks.
Šādu palīdzību sniedz arī vietējā pašvaldība.
"To darām gandrīz vai ik dienu, gandrīz vai katru nakti ir zvans. Bet situācijas ir dažādas. Jāņem vērā, ka esam uz Latvijas ārējās robežas; ir daudz tādu, kas ir tranzītā. Varu arī pateikt, ka pilsētas viesnīcas izmanto, katru dienu redzu daudz mašīnu, kas liecina, ka viesnīcas ir pārpildītas," stāstīja Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Maslovskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Uz robežas sastapto stāsti ir dažādi.
Nikolajs, Ukrainas pilsonis no Harkivas: "Man neizdotos nokļūt Polijā caur Ukrainu. Kāpēc? Tāpēc, ka karš mājās. Caur Baltkrieviju arī noteiktu apstākļu dēļ."
Igors, Krievijas pilsonis: "Uz robežas vispār nav nemaz tik vienkārši. Laiž laukā ar grūtībām, arī krievus. To es saku par Krievijas robežsargiem. Dzimtene mūs mīl, saprotat?"
Sastaptie atklāja – daži no Krievijas nemaz netiek izlaisti.
Ukrainas pilsonis Sergejs (vārds mainīts) no Doneckas atzina: "Mana māsa brauca ar trīs bērniem. Vienai no māsas meitām nebija pases, un Krievijas robežsargi mūs nelaida. Robežsargi ar varu nelaida viņas laukā, ar spēku noturēja viņas Krievijā. Es gribu, pateikt, lai visa Eiropas sabiedrība saprot, ka šeit tiek ierobežoti ukraiņi. Viņi saka, ka viņi mūs aizsargā, bet es te neredzu nekādu aizsardzību."
Par to, ka radiniekus bez pases Krievijas robežsargi tālāk nav laiduši, stāstīja arī citi. Ko iesākt un pie kā vērsties – viņiem nav skaidrs.
Ārlietu ministrijā skaidroja, ka šādos gadījumos Latvijas iestādes palīdzēt nevar.
