No kā jāuzmanās, un kā sevi pasargāt no zagļiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Policijas statistika liecina, ka šogad par dažādiem nodarījumiem pret īpašumu sākto kriminālprocesu skaits ir nedaudz samazinājies, taču vairāk bijis zādzību ar iekļūšanu īpašumā. “Aizliegtais paņēmiens” apkopoja izplatītākus zādzību veidus, no kuriem jāuzmanās, un padomus, kā pasargāt savu īpašumu.

Policijas statistika liecina, ka šogad par dažādiem nodarījumiem pret īpašumu sākto kriminālprocesu skaits ir nedaudz samazinājies.

Taču vairāk bijušas zādzības ar iekļūšanu īpašumā.

Zagļi digitālajā vidē

Krāpnieki veic telefonzvanus, kuros mēģina iegūt datus, piemēram, stāstot par naudas pazušanu no kontiem. Šādi zvani ir jāignorē.

“CERT.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis
“CERT.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis

“CERT.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis atklāja, ka šī gada rudenī  fiksēts aktīvs uzbrukums banku klientiem, kurus apzvanīja krieviski runājošas personas, uzdodoties par banku vai ''Smart ID'' atbalsta dienestiem, un lūdza veikt kaut kādas darbības ar klientu rīcībā esošajām iekārtām vai nu ievadīt piekļuves kodus, vai nosaukt kaut kādus kodus šiem uzbrucējiem.

“Bieži viņi apstiprināja vai nu jaunas iekārtas pievienošanu savam bankas kontam kā autentifikācijas līdzekli, vai kaut kādus bankas pārskaitījumus uz svešiem kontiem. Bija gana daudz cilvēku, kas zaudēja savu naudu. Jāsaprot, ka banku atbalsta dienesti nekad paši nezvanīs un nekādus kodus nosaukt neliks,” uzsvēra eksperts.

Mazpazīstami internetveikali, kuri top tradicionāli pirms svētkiem un Covid-19 krīzē sola nodrošināt attālinātās piegādes.

“Laikā starp novembri un Jauno gadu aktīvi parādās dažādi viltus veikali, kuros vai nu tirgo viltotas preces, vai vienkārši pat netaisās neko tirgot, tikai savāc naudu par produktiem, ko viņi nemaz nekad nav taisījušies piedāvāt. Un pēc tam ir problēmas caur banku un kredītkaršu apstrādes kompānijām šos maksājumus apstrīdēt un atgūt savus līdzekļus,” brīdināja “CERT.lv”  eksperts.

Aizdomīgas vēstules sociālajos tīklos, saziņas vietnēs vai e-pastos, īpaši ar kādu pielikumu. Tas ir diezgan tipisks vieds, kā attālināti iekļūt cilvēka telefonā vai datorā, un, ja tas noticis ar uzņēmuma datoru, tad tas var draudēt ar datu nozagšanu un pēc tam ar šantāžu.

“Diemžēl ļoti tipiski ir grāmatvedības datori, kas ir krituši par šādu uzbrukumu mērķiem,” atzina Mālkalnietis.

Iekļūšana mājokļos

Zādzību skaits ar iekļūšanu īpašumos šogad ir palielinājies, un bieži vien zagļi daudz nepiepūlas ar slēdzeņu laušanu, bet izmanto brīdi, kad saimnieki paši ir atstājuši durvis vaļā.

Piemēram, sociālajā vietnē “Facebook”  ziņots, ka videonovērošana Āgenskalnā fiksēja kādu cilvēku, kurš pārbauda, vai dzīvokļu durvis ir aizslēgtas.

Tāpēc slēdziet durvis, pat ja pats esat mājās, un neturiet priekšnamā vērtīgas lietas – atslēgas, maku, somas un tamlīdzīgi.

Durvju un vārtu slēgšana attiecas arī uz privātmājām, jo policijas statistika liecina, ka aptuveni ceturtajā daļā no visām zādzībām laupītāji nemaz neko nav lauzuši, bet īpašumā iekļuvuši pa atvērtām durvīm.

Atstāto lauku māju apzagšana

Nesen zagļi mēģināja apciemot Ivetas vecāku māju Iršu pagastā, taču viņai bija ierīkota videonovērošana, kas reaģē uz kustību, turklāt kameras bija ar mikrofoniem. Zagļi runāja par to, ka saimniecībā ir jābūt traktoram, ka tur ir jābūt agregātiem, tur ir jābūt metāliem, ko var paņemt un realizēt. Sieviete pieslēdzās novērošanas kamerām un zagļus izbiedēja, kliedzot uz viņiem, lai brauc prom no viņas īpašuma. Vēlāk, ieliekot video “Facebook”, daži vietējie iedzīvotāji identificēja šos zagļus.

Taču “Meņģelē no viņiem baidās. Meņģelē neziņo. Apzagtas mājas visiem ir aizdomas, visi klusē, jo baidās, ka būs atriebība”, stāstīja Iveta.

Īpašumu var palīdzēt nosargāt signalizācijas, šādas videonovērošanas sistēmas, kas savienotas ar mobilo telefonu, un ja rocība lielāka – lauku īpašumu aizsardzībai var piesaistīt apsardzes firmu.

Policija arī iesaka apdomāt, ar kādu informāciju par savu mantisko stāvokli jūs dalāties.

“Mēs sirsnīgi ieteiktu tomēr domāt par to, ko jūs stāstāt uz āru par savu mantisko stāvokli; visiem ir “Facebook”, un es neieteiktu bildēties uz kaut kādu dārgu mantu, lietu fona, rakstot, “lūk, kas man ir īpašumā”. Tādā veidā jūs bezmaz uzkarināt to reklāmu un aicināt,”  sacīja VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Artjoms Pavlovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti