„Man ir svarīgi, lai tiktu paaugstināta valsts pārvaldes un ierēdniecības darba kultūra jaunā līmenī,” sacīja Straujuma.
Tas nozīmē labāku sadarbību ar cilvēkiem, jo kontroles institūciju ierēdņi ir tiešā valsts sadarbība ar klientiem, un šajā jomā darba kultūra būtu ceļama, uzskata premjere.
Uzlabojama ir arī atbildība ministrijās un valsts institūcijās. „Cilvēku izglītība, spēja uzņemties atbildību – tas ir ļoti svarīgi,” sacīja Straujuma.
Premjere arī atklāja, ka Valsts kancelejas vadītāja amatam bija pietikušies seši pretendenti, un konkursa komisija viņai izvērtēšanai piedāvāja divus kandidātus. Abiem esot bijusi liela pieredze valsts pārvaldē un laba izglītība.
Izvēli par labu Krieviņam viņa skaidroja ar pieredzi valsts pārvaldē, ar labu izglītību, mērķtiecību un arī to, ka viņš darbu mīlošs cilvēks. Turklāt Straujumai ir prieks, ka cilvēks atgriežas Latvijā, jo līdz šim viņš bija devies strādāt uz Franciju.
Tāpat Krieviņa kā toreizējā Pārresoru koordinācijas centra valdītāja vadībā tika izstrādāts Nacionālais attīstības plāns, norāda premjere, sakot – tātad viņam ir gan stratēģiskais redzējums, gan redzējums valsts pārvaldē.
„Providus” pētniece Iveta Kažoka pauda, ka Krieviņš jau pats labi definējis savas darba prioritātes. Pirmkārt, būt labam atbalstam premjeram, kas tādējādi varēs paļauties uz kvalitatīvas analīzes saņemšanu. Otra prioritāte - valsts pārvaldes cilvēku apmācīšana un profesionalitāte.
Stratēģisks redzējums uz ierēdniecību un valsts pārvaldi – tie ir stratēģiskās nozīmes jautājumi, kas ir fundamentāli, norāda Kažoka.
Viņa arī piebilda, ka Krieviņa iepriekšējā darbība neliecina, ka viņam būs asi konflikti ar politiķiem.
Vēstīts, ka valdība otrdien, 18.augustā, apstiprināja bijušo Pārresoru koordinācijas centra vadītāju Mārtiņu Krieviņu Valsts kancelejas direktora amatā. Tāpat Krieviņa līdzšinējā darbība ir saistīta ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), kur viņš pilda vecākā padomnieka stratēģijas, reformu un politikas veidošanas jautājumos amata pienākumus. Viņš strādājis arī Valsts kancelejā Politikas koordinācijas departamentā.
Savukārt iepriekšējā VK vadītāja Elita Dreimane iesniedza atlūgumu, kad kļuva zināms, ka ģenerālprokurors nemainīs Satversmes aizsardzības biroja lēmumu anulēt viņai speciālo pielaidi valsts noslēpumam. Izskanējis, ka tā atņemta saistībā ar informācijas noplūdināšanu no VK.
VK direktora galvenie pienākumi ir Valsts kancelejas darba organizēšana; Ministru kabineta darbības nodrošināšana; valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības politikas plānošana un īstenošana; ministriju un citu institūciju sadarbības koordinēšana.
