No dzērienu pieejamības ierobežošanas līdz ārstēšanai. Kā Latvijā pildās alkoholisma mazināšanas plāns

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 10 mēnešiem.

Lielas apņemšanās, sasniedzamie rezultāti un pozitīva ietekme uz cilvēku veselību. Tāds ir iepriekšējās veselības ministres Ilzes Viņķeles laikā tapušais plāns alkoholisma mazināšanai, kurš paredz mainīt to, ka Latvija ir līderis alkohola patēriņa ziņā Eiropā. Alkohols ietekmē gan sabiedrības veselību, gan posta ģimenes. Tomēr alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas uzlabošanā paredzētais, visticamāk, netiks ieviests vispār. 

No dzērienu pieejamības ierobežošanas līdz ārstēšanai. Kā Latvijā pildās alkoholisma mazināšanas plāns
00:00 / 05:49
Lejuplādēt

Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas raidījums “Atvērtie faili” jau vēstīja, ka Latvija ir līderis alkohola patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju Eiropā. Kā ar šo problēmu cīnās aktuālais alkoholisma ierobežošanas plāns?

Alkoholisma ierobežošanas plāns

Ja vēlaties sazināties ar sabiedrisko mediju žurnālistiem, kuri pēta šo tematu, rakstiet uz e-pasta adresi [email protected]

Visi materiāli tēmā "Zeme, kur dzer" pieejami šeit.

“Marķēšanas noteikumi, ierobežojumi uz alkoholisko dzērienu pieejamību un lietošanu azartspēļu zālēs un kazino,” ieguvumus, kas realizētos, izpildot “Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020. līdz 2022. gadam”, uzskaitīja Veselības ministrijas Atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Sanita Lazdiņa. 

53 lappušu dokumentā ir kopumā 36 dažādi mērķi ar četriem rīcības virzieniem. 

Alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšana

Pirmais: alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšana. Tajā apkopotas, piemēram, ieceres ierobežot odekolonu dzeršanu un alkohola pārdošanas laiku. 

Ministrijas pārstāve Sanita Lazdiņa norādīja: “Liela daļa no pasākumiem, kas ir iekļauti pirmajā rīcības virzienā, ir jau iesākti. Gan par marķējumu, gan par azartspēļu zālēm, gan reklāmām – tur mēs esam jau uzsākuši šo likumdošanas pilnveidošanas ceļu. Veselības ministrijas mērķis būtu līdz šī gada beigām noteikti šo likumprojektu aizvirzīt un apstiprināt Ministru kabinetā, lai tālāk tas tiktu skatīts Saeimā.”

Tātad dažas plānā minētās lietas virzās uz priekšu, bet ne viss. Piemēram, Satiksmes ministrijai (SM) bija jāizveido uzvedības korekcijas programma dzērājšoferiem. Šīs ieceres ieviešana jau kavējas, un likumā tā varētu tikt iestrādāta agrākais nākamā gada sākumā. Vēl ministrijai bija jāizvērtē atļautā promiļu sliekšņa noteikšana, vadot automobili, 0,2% apmērā līdzšinējo 0,5% vietā. 

SM sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova pastāstīja: “Pieredze gan no kontrolējošām institūcijām un no ārvalstu pētījumiem pasaka to, ka samazinājums drīzāk strādā kā motivējošs elements, bet statistiski neuzrādās uzlabojumi. Tā ka mēs idejiski saprotam, ka ir vērts laiku pa laikam pie šī jautājuma atgriezties. Un, tā kā mums ir šis uzdevums, tad kādā piemērotā mirklī arī ceļu satiksmes drošības domnīcā mēs skatīsim atkāroti šo jautājumu.”

Mārketinga ierobežošana un cenu politika

Alkoholisma mazināšanas plānā ir arī otrs rīcības virziens: alkoholisko dzērienu mārketinga ierobežošana un cenu politika. Tas runā par reklāmas ierobežojumiem, cenu akcijām, kuras nebūtu pieļaujamas, piemēram – ja pērc vienu pudeli, tad otra ar atlaidi. Tāpat plānots aizliegt tirgot stipro alkoholu mazos PET iepakojumos. Arī šiem punktiem tiek piemeklētas nepieciešamās likuma izmaiņas. Taču jau tagad zināms, ka netiks pildīts cits plāna punkts, kas ļautu pusprocentu no iekasētā akcīzes nodokļa atvēlēt “Valsts veselības veicināšanas fondam”. Bija plānots, ka šī fonda nauda tiks izmantota sabiedrības veselības veicināšanas projektiem. Taču plāni nedaudz mainījušies. 

VM pārstāve Lazdiņa sacīja: “Mēs sapratām, ka šobrīd šāda atsevišķa fonda veidošana varētu būt apgrūtināta.

Un mēs apsveram citu variantu – paredzēt, ka šo akcīzi no alkohola, tabakas un azartspēlēm varētu novirzīt nevis [fondam] veselības veicināšanai, bet Veselības ministrijas budžetā. Un tad jau attiecīgi mēs varētu vērtēt, kam viņu virzīt.”

Pētīt un uzraudzīt alkohola patēriņu un tā sekas

Plānā ir arī trešais virziens, kas paredz pētīt un uzraudzīt, cik daudz dzeram, kādas no tā ir sekas un kādus problēmu risinājumus piedāvāt. Šeit zināma rosība notiek.

“Attiecībā gan par reģistrētā alkohola patēriņa aprēķināšanas kārtību, tur ir Slimību profilakses un kontroles centrs veicis aprēķināšanu. Ir arī uzsākti divi pētījumi – viens par lietošanu, radītajām sekām un profilakses [ekonomiskajiem] ieguvumiem un otrs par atkarību izraisošo vielu lietošanu grūtniecības laikā,” stāstīja Lazdiņa.

Jau šobrīd pētījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotāju izdzertā alkohola apjoms arvien pieaug.

Alkoholisma ārstēšana 

Visbeidzot – ceturtais plāna virziens par alkoholisma ārstēšanu iezīmē visskumjāko ainu. VM nav cerību, ka kaut neliela daļa no šajā virzienā iekļautajiem divpadsmit punktiem tiks izpildīti. Par to sašutuši ir arī mediķi, atzina Narkoloģijas centra narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.

“Gadiem netiek atrasti papildu līdzekļi, lai varētu šīs programmas īstenot. Kaut vai minēšu  piemēru – mums ir paredzētas dažādas psihoterapijas programmas ambulatori, tāpat palīdzība pusaudžiem, esam paredzējuši, ka vajadzētu šos pacientus atbrīvot no pacientu līdzmaksājumiem, tas pats attiecas arī uz medikamentiem. Ļoti gribētos, ka valstī domātu arī par citām saslimšanām, ne tikai par kovidu,” atzīmēja Stirna.

VM skaidroja – ceturtā plāna sadaļa prasa visvairāk naudas un tādēļ pie nepietiekama finansējuma ir loģiski, ka tā cieš pirmā.

Ir arī vairāki plāna punkti, kas virzās uz priekšu. Piemēram, normatīvais regulējams par atskurbtuvēm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) attīstības ministrijā gan nezina, vai likumā par atskurbtuvēm Saeima kā atbildīgās noteiks pašvaldības vai tieši ministriju. 

VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša norādīja: “Svarīgi saprast, kurš tad kurā brīdī par to atbildēs likumā noteiktajā kārtībā, bet to, kāds pakalpojumu apjoms normatīvajā regulējumā ir jāiekļauj, – to mēs līdz gada beigām esam apņēmušies izstrādāt, un tajā plānā tas termiņš tāds arī ir. Pirmie priekšlikumi tur ir apkopoti, un šis iet pēc plāna.”

Lai arī budžetā neatradās 6,4 miljoni eiro plāna realizācijai, kopumā redzams, ka tas nav iestrēdzis.

Un tas, pateicoties Eiropas fondu atbalstam. Tomēr hroniskā kaite – radīt plānus bez finansiāla seguma, diez vai būtiski mainīs sabiedrības paradumus dzert, sēsties pie stūres reibumā un nogalināt, nemaz nerunājot par alkoholisma neredzamajām sekām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti