Šobrīd daudzi biroji stāv tukši un darbinieki savus darba pienākumus veic attālināti. Tas nozīmē, ka darba laikā mājās pieaug dažādu komunālo un sadzīves pakalpojumu patēriņš.
“2021. gadā ir spēkā norma, ka no aplikšanas ar algas nodokli atbrīvo ar attālināto darbu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnu slodzi nepārsniedz 30 eiro mēnesī. Šī vienošanās ir noteikta darba līgumā vai rīkojumā, un ir norādīts konkrēti, kādus izdevumus darba devējs kompensē,” pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Karīna Puriškeviča.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) gan norādīja, ka sabiedrība mēdz nepareizi iztulkot ieviesto normu.
“Šī izdevumu kompensācija – 30 eiro – ir darba devēju tiesības, nevis pienākums,” uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists Jānis Pumpiņš.
Jurists paskaidroja, ka darba devējs izdevumus var kompensēt arī citos veidos – piemēram, nodrošinot darbinieku ar nepieciešamo aprīkojumu – galdu, krēslu, datoru, monitoru; apmaksājot sakaru pakalpojumus – telefona un interneta rēķinus.
Valsts darba inspekcijā (VDI) neviens darba ņēmējs nav sūdzējies, ka darba devējs skopojas un nekādā veidā nekompensē attālināto darbu. VDI Konsultatīvā centra vadītāja Laura Akmentiņa pastāstīja, ka visbiežāk notiekot konsultācijas par to, kuri ir tie izdevumi, kas jākompensē darba devējam.
“Šeit ir vairāk tāda kā solidaritāte no darbinieku un darba devēju puses. Varbūt jāskatās no tā skatu punkta, ka arī darbiniekam, visticamāk, izdevumi mazinās. Nav vairs transporta izdevumi ceļā uz darbu, laika patēriņš tiek ieekonomēts. Visticamāk, šī solidaritāte nonāk pie tāda kopsaucēja,” pauda Akmentiņa.
Norma par 30 eiro lielo kompensāciju par attālinātā darba izdevumiem, ko neapliek ar algas nodokli, ir pilotprojekts, kas būs spēkā šogad. Taču arī tad, kad beigsies Covid-19 pandēmija, visticamāk, uz palikšanu darba līgumos būs patlaban tik aktuālā darba forma.
“Ja agrāk varbūt netika paredzēts attālināts darbs, tas bija kā bonuss atsevišķās nozarēs, tad šobrīd, slēdzot darba līgumus, darba devēji jau paredz kā izvēles iespēju, ka nepieciešamības gadījumā darba devējs var norīkot darbinieku veikt darbu attālināti,” norādīja Pumpiņš.
