No «dabas skaitīšanā» pērn apsekotajām pļavām bioloģiski vērtīgas vien 17%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

No projektā "Dabas skaitīšana" pērn apsekotajām pļavām vien 17% uzskatāmas par bioloģiski vērtīgām, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pēc otrās "Dabas skaitīšanas" sezonas datu apkopošanas. Kopumā decembrī saņemti 32 000 anketu no 250 dabas skaitīšanas ekspertiem par 2018. gada sezonā apsekotajām teritorijām, kurās uzskaitītas Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo biotopu grupas un vērtēta to kvalitāte.

DAP norāda, ka aizvadītajās divās sezonās apsekošanai atlasīti 172 000 hektāru zālāju, kuros pastāvēja iespēja konstatēt ES aizsargājamos biotopus. Dati liecina, ka bioloģiski vērtīgajos zālājos bieži konstatētas ekspansīvas sugas, kas ātri reaģē uz nevēlamām izmaiņām zālājā, piemēram, kūlas uzkrāšanu, pārmēslošanu, pārganīšanu, izmaiņām hidroloģiskajā režīmā, un nomāc citas zālāja sugas.

Retāk konstatētas arī invazīvās sugas, piemēram, Kanādas un milzu zeltgalvītes, blīvā skābene, Sosnovska latvānis, daudzlapu lupīna. Tāpat vērojama tendence, ka zālāji nabadzīgās augsnēs tiek apmežoti.

"Lai saprastu dabas mainību, mums nav jāvizualizē kūstošie ledāji Antarktikā, tā norit tepat līdzās – jau divu sezonu dabas skaitīšanas dati liecina, ka no agrāk zināmajām bioloģiski vērtīgajām pļavām Latvijā sastopama vairs tikai viena sestā daļa," uzsver dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne.

Pēc viņas teiktā, pēdējo 50 gadu laikā vērtīgo zālāju platības ir būtiski sarukušas, jo zālāji ir teju vienīgā biotopu grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt.

"Nav runa par mauriņu vai zāles stiebru izzušanu, bet gan par bioloģiski vērtīgo zālāju platībām, kurās mazinās krāšņās puķes vainagiem, ārstnieciskie augi tējām, arī apputeksnētāji un cita dzīvā daba.

Ir apdraudēts nozīmīgs posms dabiskajā dzīvības ķēdē, ko veicina cilvēka darbība vai tieši pretēji - bezdarbība. Un pastāv iespēja zaudēt šo biotopu grupu pavisam," brīdina Mukāne.

Vēsturiskie Latvijas zālāju pētījumi liecināja, ka seši zālāju biotopi – Vilkakūlas (tukšaiņu) zālāji, Piejūras zālāji, Smiltāju zālāju, Lakstaugu pioniersabiedrības seklās kaļķainās augsnēs, Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs un Eitrofas augsto lakstaugu audzes – ir ļoti reti sastopami – vien 10% no visiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Šī tendence saglabājas, to apstiprina arī dabas skaitīšanas dati, jo abās sezonās minētie biotopi kopā konstatēti vien 11% no visiem noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem.

Pagājušā gadā apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieki līdz februāra beigām saņems vēstuli uz savu deklarēto dzīvesvietas adresi par viņa īpašumā esošo zālāju. Informācija vienlaikus ir pieejama DAP uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Ja biotops nav konstatēts, vēstule netiks sūtīta.

DAP norāda, ka šā gada aprīlī uzsāks trešo dabas skaitīšanas sezonu.

Pilnīga aina par Latvijas dabas vērtībām un to kvalitāti būs zināma nākamgad, kad būs pieejami visu triju sezonu dati un to izvērtējums par visām sešām Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu grupām.

"Dabas skaitīšana" jeb projektu "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" īsteno ar ES Kohēzijas fonda (85%) un Latvijas valsts (15%) atbalstu. Visu aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023. gadam, biotopu izplatības un kvalitātes noteikšanas jomā līdz 2019. gada 31. decembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti