ĪSUMĀ:
- Latvijā līdz šim Covid-19 apstiprināts 21 520 cilvēkiem.
- Statistika liecina, ka atveseļojušies vien 1866 jeb 8,7% no visiem saslimušajiem.
- Kaimiņvalstīs šis rādītājs ir krietni lielāks.
- Latvijā par veselajiem ziņo ģimenes ārsti, kuriem tam nav laika un resursu.
- Tāpēc SPKC maina pieeju – par veselajiem uzskatīs tos, kuri slimojuši 14 dienas.
- Pēc jaunās metodes par Covid-19 pārslimojušiem uzskatāmi gandrīz 13 000.
- Tomēr teikt, ka visi cilvēki pēc divām nedēļām ir veseli, nevar.
- Tāpēc teikt, ka jaunā statistika sniegs pilnvērtīgas ziņas par veselajiem, nevar.
- SPKC: Dati par tiem, kuri ir izveseļojušies, nav tik svarīgi situācijas raksturošanai.
Atklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pieaug katru dienu, bet atveseļojušos skaits jau trešo dienu ir nemainīgs – 1866 jeb 8,7% no visiem saslimušajiem, kas, saskaņā ar šiem datiem, uzskatāmi par veseliem.
Salīdzinot ar citām valstīm, tas ir uzkrītoši maz. Piemēram, Lietuvā Covid-19 līdz šim atklāts daudz vairāk cilvēkiem nekā Latvijā – 76 000, no kuriem 40% ir izveseļojušies. Igaunijā līdz šim izveseļojušies 59% koronavīrusa slimnieku.
Līdzvērtīgi augsti atveseļošanās rādītāji arī Rietumeiropas valstīs, Vācijā izveseļojušies 72% Covid-19 slimnieku, Itālijā 52%, Amerikas Savienotajās Valstīs – 58%.
Latvijā atzīst, ka dati, kas katru dienu iekļauti Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistikā, ir nepilnīgi, jo pie veselajiem pieskaitot vien tos, par kuriem īpaši paziņo ģimenes ārsti.
“Es savā praksē varu teikt, ka lielākā daļa ir izveseļojušies, paldies Dievam. Es neesmu ziņojusi tālāk,” skaidroja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.
“Es katram pacientam atbilstoši algoritmiem un likumdošanai noslēdzu biļetenu, un šis ir oficiāls dokuments, ar kuru pēc būtības es apstiprinu, ka pacients ir izveseļojies. Mēs arī neesam gatavi resursu trūkuma dēļ kaut ko tādu [kā ziņošanu tālāk] arī darīt,” norādīja ārste.
Viņa uzsvēra, ka darba nespējas lapas noslēgšana, arī pašizolācijas vai karantīnas izbeigšana liecinot, ka cilvēks ir vesels un apkārtējos neapdraud. Ziņot papildus – tam neesot laika.
Arī SPKC un citām valsts institūcijām nav resursu īpaši apkopot, cik cilvēkiem slimības lapas noslēgtas.
Pēc tam, kad ļoti daudzi cilvēku šiem datiem pievērsa uzmanību, nolemts tos statistikā vairs neiekļaut.
“Pavasara periodā arī pacientu bija mazāk, ārsti operatīvāk arī iesniedza šos ziņojumus. Bet, tiešām, pieaugot darba apjomam, mēs redzam, ka vairs šie ziņojumi tik aktīvi SPKC netika iesūtīti. Līdz ar to turpmāk mēs pārejam uz šo 14 dienu ziņošanu,” informēja SPKC pārstāve Ilze Arāja.
Turpmāk statistikā iekļaušot ziņas par to cilvēku skaitu, kuriem kopš pozitīvā Covid-19 testa saņemšanas dienas pagājušas 14 dienas.
Tiek uzskatīts, ka visbiežāk līdz 14. dienai karantīna tiek izbeigta un cilvēks vairs nav infekciozs.
Saskaņā ar jauno metodi par Covid-19 pārslimojušiem uzskatāmi gandrīz 13 000 cilvēku. Tomēr teikt, ka visi cilvēki pēc divām nedēļām ir veseli, nevarot.
“Katrs pacients ir ar dažādu Covid-19 slimības gaitu – gan ilgāk nekā, piemēram, 14 dienas, gan ilgāk nekā 20 dienas, skatoties, kāds ir viņa pamata veselības stāvoklis. Šī pilnīgas izveseļošanās noteikšana ir ļoti, ļoti duāla,” norādīja Līga Kozlovska.
Tam piekrīt arī Slimību profilakses un kontroles centrā. Ap 85% no visiem jaunatklātajiem Covid-19 gadījumiem tiek pārslimoti viegli, mājas apstākļos, bet 15% gadījumu slimošana ir smagāka, ilgāka, slimnīcās. Daļa nomirst.
Tāpēc teikt, ka jaunā statistika sniegs pilnvērtīgas ziņas par veselajiem, arī nevarot.
Cilvēku vēlmi zināt, cik daudziem Covid-19 izdevies pārslimot, varot saprast, bet tas neesot tikpat svarīgi, kā zināt, cik ir saslimuši, cik hospitalizēti un cik daudziem veselības stāvoklis ir smags.
“No epidemioloģiskā viedokļa izveseļojušos cilvēku skaits nekādā ziņā neietekmē Covid-19 infekcijas ierobežošanu,” norādīja Arāja.
Dati par cilvēkiem, kuri ir izveseļojušies, netiek ņemti vērā, vērtējot ierobežojumus un citas drošības prasības.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
