Kampaņa rīkota, lai mazinātu vecāka gadagājuma cilvēku diskrimināciju, aicinot novērtēt šīs sabiedrības daļas prasmes un pieredzi. Arī cilvēki vecuma grupā virs 50 gadiem tiek aicināti turpināt attīstīt savas prasmes darba jomā un būt sociāli aktīvai sabiedrības daļai.
Vislielākais bezdarba risks
Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Zaiga Pūce skaidroja, ka vecuma posms no 50 gadiem ir pirmspensijas vecums. Gan pēc Tiesībsarga biroja pētījuma, gan pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem ir redzams, ka tieši cilvēki no 50 gadiem ir vislielākā bezdarbnieku grupa – 38%.
“Ja mēs runājam tā globālāk par “sudraba ekonomiku”, kas Eiropā neizbēgami jau ir un tūlīt būs aizvien vairāk, tad jāatceras, ka šī dažādība, kas nepieciešama darba kolektīvos, lai nodrošinātu gan pakalpojumu, gan preces, gan dažāda cita veida sniegto, ko uzņēmēji sabiedrībai dod – viņiem ir nepieciešami cilvēki dažādās vecuma grupās,” pauda Pūce.
“50 plus” vecuma grupa it visur pasaulē pieaug. Tas saistīts ar dzimstības samazināšanos un dzīves ilguma pagarināšanos.
Ļoti liela nevienlīdzība
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa gan norādīja, ka uz Latviju otrais apstāklis attiecas visai maz: “Lai demogrāfisko slodzi izlīdzinātu, tad arī tiek veikti šie pasākumi, kas ir tik jauki nosaukti par aktīvu novecošanos.
Bet jāsaka – Latvijā situācija ir tāda, ka mums ir otrs zemākais paredzamais mūža ilgums jaundzimušajiem visā Eiropas Savienībā (ES), un Latvijā šie veselīgi nodzīvotie dzīves gadi pēc 65 ir mazāk nekā to, kuri būs nodzīvoti ar kādu hronisku slimību.”
Tieši vecuma grupā “50 plus” novērojama ļoti liela sociālā nevienlīdzība, kas stipri ietekmē dzīves kvalitāti.
Sociālantropoloģe uzsvēra, ka, no vienas puses, kampaņa, kas aicina uz kvalitatīvu, aktīvu dzīvi, noteikti ir vajadzīga, bet, no otras puses, nepieciešams arī noteikts sociālais atbalsts, lai cilvēki to varētu īstenot.
“Protams, ka var dejot tango, bet, ja mājās ir kopjams vēl vienas paaudzes seniors, tad tā tango dejošana būs ļoti sekundāra problēma un galvenais būs, iespējams, apvienot kopšanu ar kādu darbu,” pastāstīja Putniņa.
Izvērtē individuāli
Personāla atlases uzņēmuma SIA "Enjoy recruitment Latvia", kas izvērtē potenciālos darba ņēmējus informācijas tehnoloģiju un finanšu jomā, valdes priekšsēdētājs Armands Kauss pastāstīja, ka aptuveni piecus gadus kompānija tikpat kā nesaskaras ar uzņēmēju prasībām pēc kandidātu noteikta vecuma.
“Tā tendence ir tāda – jo lielāki uzņēmumi, jo arī atvērtāki tie ir.
Vairs neskatās tik uzmanīgi, vecumam vairs nepievērš uzmanību. Drīzāk skatās katru cilvēku individuāli, cik ir mācīties spējīgs, cik daudz grib mācīties jaunas lietas,” norādīja Kauss.
Personāla atlases speciālists piebilda, ka mazākos uzņēmumos gan esot tendence pielīdzināt darbinieka vecumu kolektīvam.
Uzņēmējus dara uzmanīgus cits fakts – ja potenciālais darba ņēmējs savas karjeras vidū pēkšņi krasi ir nolēmis mainīt profesionālo nodarbošanos. “Šeit vairs nav jautājums, vai tie ir 50 gadi vai pat 30 gadi. Visiem cilvēkiem, kuri grib mainīt sfēru kardināli, tur jau uzņēmēji skatās daudz piesardzīgāk, kāpēc šis cilvēks to vēlas darīt.
Protams, ir tas uzskats, ka viņš ir sasniedzis kaut kādu līmeni, un tad ir jautājums, vai viņš būs gatavs sākt visu no jauna, vai būs gatavs pierādīt sevi no jauna,” sacīja Kauss.
