Birojs uzraudzīs tikai tos būvdarbus, kam būvatļauja izdota sākot no pērnā gada 1.okrobra jeb brīža, kad spēkā stājās jaunais Būvniecības likums un darbu sāka jaunais birojs.
Šādu Ekonomikas ministrijas kopā ar sadarbības partneriem jau apriestu priekšlikumu skatīja Saeimas Tautsaimniecības komisija, kuras deputāti nolēma to virzīt tālāk Saeimā.
Izskanējušas arī bažas, vai Zolitūdes traģēdijas atblāzmā izveidotais jaunais kontroles birojs ir gatavs pilnvērtīgi sākt strādāt.
Pēc esošā likuma redakcijas Būvniecības kontroles valsts birojam jāuzrauga, kā notiek būvdarbi likumā noteiktajās būvju grupās, un jāpieņem tās ekspluatācijā. Piemēram, jāuzrauga jaunas publiskas ēkas, kur vienlaikus uzturēsies vismaz simt cilvēku.
Tomēr jaunizveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis uzskatīja, ka jāprecizē termiņš – birojam būtu jāuzrauga būvniecība objektos, kuros var būt klāt no būvniecības sākšanas brīža.
Arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jurijs Spirdonovs atbalsta priekšlikumu, ka birojam būtu jāpieņem ekspluatācijā tikai tās būves, kurām būvatļauja izsniegta pēc pērnā gada 1.oktobra.
„Praksē varētu nonākt situācijā, ka būvniecība ar dažādiem pārtraukumiem turpinās astoņus gadus, un tad pēdējā mēnesī parādās birojs, kuram jāpieņem būve ekspluatācijā. Un tā, protams, ir problēma, jo birojs nebija iepriekš iesaistīts nevienā no kontroles posmiem, un nav iespējams uzņemties atbildību par visu šo būvniecības procesu,” skaidroja Spiridonovs.
Tāpēc Spiridonovs norāda, ka labāk uzticēties pašvaldību būvinspektoriem, kas kontrolēja šo objektu būvniecības norisi, taču jaunais birojs ekspluatācijā pieņemtu tikai tās būves, kam būvatļauja izsniegta pēc 1.oktobra.
Līdzīgi spriež arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS).
„Šādu iesāktu būvju ir diezgan daudz, un būtu bīstami pārņemt gandrīz pabeigtu būvi citam pārraugam,” sacīja Līdaka.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norādīja, ka līdz ar grozījumiem vismaz pašvaldībām būtu skaidrība, kas ir valsts iestādes un kas pašvaldības kompetencē.
Pašvaldības bažījas - ja birojs nevarēs nodrošināt likumā paredzēto, var gadīties, ka neizdosies laikā nodot ekspluatācijā par Eiropas fondu naudu būvētās ēkas. Un tad būs finanšu korekcijas, un cietīs pašvaldības.
„Nu it kā precizējoša rakstura pasākums, un cilvēkiem no malas liekas, ka tā nav nekāda liela problēma. Tā galvenā problēma ir tā, ka birojs pašlaik vēl nav gatavs sākt strādāt. Trakākā lieta ir saistībā ar būvju ekspluatācijas uzraudzību, jo izskatās, ka mēs pat neesam tikuši skaidrībā, ko tad birojs uzraudzīs. Jo īsti kritēriju par publisko ēku definīcijām nav, katram izpratne ir dažādāka,” pauda Salmiņš.
Ceturtdien Pašvaldību savienības pārstāvji tiksies ar Ekonomikas ministriju, lai arī pārrunātu tā dēvēto lielo būvju būvekspertīzes jautājumus. Salmiņš norādīja, ka šīm būvēm ekspertīzes organizē Būvniecības valsts kontroles birojs, bet nav skaidrības, ko darīt šogad, ja birojs to darīs no nākamā gada.
„Mēs gribam spēcīgu Būvniecības valsts kontroles biroja darbību, kurā ir precīzi nodalītas kompetences, pašlaik izskatās, ka birojs ir gatavs strādāt fragmentāri un neuzņemties pilnu atbildību,” pieļāva Salmiņš.
Savukārt sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Agnese Lešinska sekojusi līdzi Būvniecības valsts kontroles biroja izveides procesam vairāku mēnešu garumā un nu norāda uz bažām par biroja spēju un kapacitāti īstenot visas likumā noteiktās funkcijas.
“Jāsecina, ka šie grozījumi izstrādāti, nevis lai labotu likumdevēju kļūdu vai ieviestu jauninājumus biroja darbībā, bet gan, lai reaģētu uz biroja nespēju realizēt likumā noteiktus pienākumus, īpaši tos, kas atteicas uz būvdarbu kontroli,” pauda Lešinska.
Ekonomikas ministrija informē, ka Būvniecības valsts kontroles birojam jāuzrauga 34 objekti līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos, ja Saeimas akceptēs priekšlikumu, ka birojs uzraudzīs būvniecību, kur būvatļauja izsniegta kopš pērnā gada 1.oktobra. Tas nozīmē, ka, piemēram, Stradiņa slimnīcas apjomīgais projekts biroja uzraudzības lokā neietilps, jo tur būvatļauja izdota senāk. To turpinās uzraudzīt būvvalde.
