Aktuāli

Augstskolās notiek papildu uzņemšana, brīvas arī budžeta vietas

Aktuāli

LIA izpilddirektors Viesturs Plešs par "ss.lv" saimnieciskās darbības apturēšanas sekām

No Bondara zaudējumus vēlas piedzīt par diviem ar Antonovu saistītu firmu kredītiem

No Bondara zaudējumus vēlas piedzīt par diviem ar Antonovu saistītu firmu kredītiem

Bankrotējušās „Latvijas Krājbankas” maksātnespējas administrators pirmajā tiesu instancē vinnējis daudzmiljonu civilstrīdā, kurā pie atbildības saukti bijušie bankas valdes locekļi, arī tagadējais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars. Tiesāšanās šajā lietā vēl nav beigusies, jo atbildētāji sola nelabvēlīgo spriedumu pārsūdzēt. Prasība ir saistīta ar diviem kredītiem, kurus banka izsniegusi-  kā izrādās - ar „Krājbankas” īpašnieku Vladimiru Antonovu saistītām firmām.

Civillietā prasa atlīdzināt 15 miljonu eiro zaudējumus

Teju pirms sešiem gadiem Latviju satricināja „Krājbankas” bankrots. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atklājās, ka no bankas izpumpēti vairāk nekā 100 miljoni latu. Pret likvidētās bankas īpašniekiem Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranauski izvirzīta virkne apsūdzību, kriminālprocesā ierauti arī „Krājbankas” valdes locekļi.

Paralēli kriminālprocesiem ir ierosinātas arī civillietas. „Krājbankas” maksātnespējas administrators KPMG cēlis prasības pret septiņiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, prasot atlīdzināt 15 miljonus eiro lielus zaudējumus, kas radīti, 2008.gadā izsniedzot ārzonu kompānijām divus kredītus – jahtas un nama Sanktpēterburgā iegādei. Šajā lietā

starp atbildētājiem ir Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars, kurš trīs gadus bija „Krājbankas” valdes priekšsēdētājs, bet vēlāk tās padomes loceklis.

Pirms mēneša Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Anita Moļņika, skatot KPMG prasību, pasludināja spriedumu, to apmierinot pilnībā.

Bankrotējušās bankas administrators slēgtā tiesas sēdē skatīto civilprasību nekomentē. Iemeslus, kāpēc tiesa lietu skatīja slēgtā tiesas sēdē, skaidro prasītāju pārstāvis Oskars Fīrmanis:

''Administratora darbību šinī gadījumā regulē Kredītiestāžu likums, kas aizliedz mums izpaust bankas klientu datus. Ņemot vērā, ka gadījumi, par kuriem mēs vērsāmies tiesā, ir saistīti ar bankas klientiem, mēs publiski plašāk komentēt šos divus gadījumus un atklāt nianses diemžēl nevaram.''

Tomēr Latvijas Radio rīcībā ir nonācis šīs lietas spriedums.

 

Okeāna jahtas pircēji un pārdevēji - savstarpēji pazīstami

Pirmais kredīts ir saistīts ar okeāna jahtas „Highlander” iegādi. Šī jahta kādreiz piederēja turīgajai Forbsu ģimenei, līdz to iegādājas Viktora Mullera kompānija „Latin American Tug Holding N.V.”. 2008.gada vasarā ''Krājbanka'', pamatojoties uz valdes lēmumu, uzņēmumam „Plazmexon Investment Limited” aizdot 2,4 miljonus eiro 1967.gadā būvētās jahtas iegādei. Tiesas spriedumā lasāms, ka jahtas kārotājs, uzņēmums „Plazmexon”, ir Kiprā reģistrēta kompānija, kuras vienīgais īpašnieks ir „Paterson Association Lnc.”. Bet Antonovs ir „Plazmexon” patiesā labuma guvējs. No tā var secināt, ka Mullera jahtas pircējs bija Antonovs.

Abi kungi bija pazīstami. Mullers vadīja Nīderlandes jurisdikcijā esošo ekskluzīvo automobiļu ražotni „Spyker Cars”, kuras līdzīpašnieks laika posmā līdz 2010.gadam bija arī Antonovs. Savukārt Bondars, pametot ''Krājbankas'' vadi, iekļuva „Spykers” padomē.

Spriedumā lasāms, ka 2,4 miljoni eiro tika sadalīti divos maksājumos. 800 000 eiro tika ieskaitīti „Plazmexon” kontā, bet no tā uzreiz devās uz „Spyker”. Otra maksājuma ceļš bija tāds pats.

Principā jahtas pirkšanai domātā nauda nonāca ar Antonovu un Mulleru saistītajā firmā „Spyker''.

Gadu vēlāk jahtas pircēji paziņoja, ka nevar parādu atmaksāt. Jahta, kura bija novērtēta uz 6 miljoniem eiro, nonāca Krājbankas īpašumā. Tiesā gan tika apšaubīts, vai tiešām jahta bija tik vērta.

Pirms pieciem gadiem bankas maksātnespējas administratori izsolē jahtu pārdeva par 829 974,76 eiro. Tāpēc no septiņiem atbildētājiem tiek lūgts piedzīt starpību – teju 2 miljonus eiro. Interesanti, ka jahtu nopirka Mullers. Vīrietis specializētajos ārzemju izdevumos stāstījis, ka tagad to izīrē turīgiem ļaudīm, par nedēļas īri prasot 50 000 ASV dolāru.

Viens no daudzmiljonu civilstrīdā ierautajiem, Krājbankas pēdējais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis saka, zaudējumos ir vainīgs administrators:

„Aizdomīgs ir cits, kāpēc šīs izsoles, divas izsoles, ko organizēja administrators, ir organizētas Rīgā. Nu stādāties priekšā, cik kolosāla Rīgā ir okeāna jahtu tirdzniecība! Cik viņa ir kolosāli laba!”

 

Veca bērnudārza pirkšanai kredīts - 21 miljons dolāru, to pārdod par 2,5 miljoniem

Otrs kredīts ir saistīts ar nekustamā īpašuma – veca bērnudārza - attīstības projektu Sanktpēterburgā. 2008.gada ziemā ''Krājbanka'' piešķīra 21 miljona dolāru kredītu Seišelu salās reģistrētajai kompānijai. Spriedumā lasāms, ka nauda pārskaitīta vēl pirms īpašuma dokumentu nokārtošanas.

Uzņēmumā, kas pie šī kredīta tika patiesais labuma guvējs bija Maksims Ančipolovskis, kurš bija saistīts ar Antonovu un laikā, kad kredīts izsniegts, bija ''Krājbankas'' padomes loceklis. Arī uzņēmums, kas veco bērnudārzu pārdeva, bija Antonova kontrolē.

Kad Seišelu salu uzņēmums nevarēja atdot kredītu, banka īpašumu pārņēma.

2013. gada janvārī administrators KPMG šo īpašumu pārdeva par 2,5 miljoniem dolāru.

Šīs epopejas rezultātā bankai nodarīti zaudējumi 13,5 miljonu eiro apmērā.

Tiesa, divos gados iztiesājot šo lietu, secināja, ka bankas valde, izsniedzot šos sliktos kredītus, nav rīkojusies kā atbildīgs un rūpīgs saimnieks.

 

Bondars apsūdzības sauc par politiski motivētām

Mārtiņš Bondars medijos jau vairākas reizes procesu ir nosaucis par politisku:

„Ņemot vērā, ka šis ir civiltiesisks strīds, tad es darīšu visu, lai sevi aizstāvētu pret tādiem politiskiem uzbrukumiem, kuri pašreiz ir man.”

Sīkāk tiesvedību Bondars komentēt nevēlas, norādot, ka to darīs Radio tiešraidē, kā arī uzver, ka šobrīd ir aizņemts ar dēla kāzu rīkošanu.

Savukārt Priedītis bankas izsniegtos kredītus joprojām neuzskata par kļūdu, uzsverot, ka īpašumiem bijis vērtējums. Viņš gan neliedzas, ka zinājis – to ņēmēji bijuši saistīti ar bankas šefu Antonovu.

„Zinājāt par saistību ar Antonovu?  - Redziet, toreiz šo te kredītu izsniedza... tātad kredītu komitejas priekšsēdētājs bija Bondara kungs. - Bet nebija tā, ka bija jābalso visiem valdē? - Jā, valdes locekļiem bija jābalso. Bet es neatceros šo gadījumu, jo vairāk tāpēc, ka arī administrators nepiestādīja dokumentus ar parakstiem.”

Te gan jānorāda, ka Latvijas Radio ir bijusi iespēja iepazīties ar tās dienas lēmumu par kredītu izsniegšanu un uz tā ir visu valdes locekļu, arī Bondara un Priedīša paraksti.

Abi šie kredīti figurējuši arī tiesas procesā Lielbritānijā, kur atbildēt nācās Vladimiram Antonovam. Britu tiesa pērn secināja – Antonovs ir vainīgs pie tā, ka bankām nodarīti zaudējumi.

Kā arī - ''Krājbankai'' nebūtu radušies zaudējumi no jahtas un bērnudārza ēkas kredītiem, ja Antonovs nebūtu licis šādus aizdevumus izsniegt. Turklāt tie, kā lasāms Lielbritānijas tiesas spriedumā, patiesībā iztērēti Antonova vajadzībām.

Var šķist jocīgi, kāpēc par vienām un tām pašām epizodēm pie atbildības tiek saukti dažādi cilvēki. Sevišķi, ja Anglijas spriedums, kurš stājās spēkā pērn, jau ir atzinis Antonova atbildību par bankai nāvīgajiem kredītiem. Paskaidrošu, Antonovs nes atbildību par bankas darbu kā padomes loceklis, bet Bondars un pārējie seši Latvijas civilstrīdā ierautie – kā bankas valde.

Antonovs Lielbritānijas tiesas spriedumu nav izpildījis. Radio mēģināja ar viņu sazināties, bet automātiskajā atbildētājā atstātā ziņa palika bez atbildes.

Priedītis saka, ka spriedumu pārsūdzēs, to darīs arī Bondars. Tāpēc, visticamāk, tiesvedība šajā lietā tik ātri nebeigsies.

Protams, ja Antonovs tomēr nolems izpildīt Anglijas tiesas spriedumu, tad civilstrīdam Latvijā tiks pielikts punkts.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti