Sadaļas Sadaļas

No Baltijas EP deputātiem pret Junkera bēgļu plānu balsoja tikai Zīle, Vaidere, Kariņš

Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Inese Vaidere ("Vienotība") un Krišjānis Kariņš ("Vienotība") ir vienīgie no Baltijas valstu Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, kuri balsojuši pret Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānu pārvietot 160 000 patvēruma meklētāju, kas nelegāli ieradušies Grieķijā, Ungārijā un Itālijā, liecina balsojuma rezultāti.

EP vairākums ceturtdien atbalstīja Junkera plānu pārvietot patvēruma meklētājus, kā arī viņa ierosinājumu par pastāvīgu obligāto kvotu mehānismu. Tiesiski nesaistošā rezolūcija tika pieņemta ar 432 balsīm par, 142 pret un 57 atturoties.

Kā liecina balsojuma rezultāti, Iveta Grigule (Zaļo un zemnieku savienība) un Artis Pabriks ("Vienotība") balsojumā nepiedalījās, savukārt Sandra Kalniete ("Vienotība") atturējās. Par balsoja vienīgi Andrejs Mamikins ("Saskaņa") un Tatjana Ždanoka, tikmēr Zīle, Vaidere un Kariņš balsoja pret.

Salīdzinājumam, pieci no Lietuvas deputātiem balsoja par, trīs atturējās, bet trīs nepiedalījās balsojumā. No Igaunijas deputātiem par balsoja pieci, bet viens atturējās.

Līdz ar to Zīle, Vaidere un Kariņš ir vienīgie no Baltijas valstu deputātiem, kuri par šo jautājumu balsoja pret.

Iepriekš, izskatot priekšlikumus, deputāti aicināja pārskatīt Dublinas līgumu, kas paredz, ka patvēruma pieprasījums jāiesniedz pirmajā valstī, kurā patvēruma meklētājs ierodas. Deputāti izteicās, ka viņi ir gatavi izstrādāt nepieciešamās tiesību normas, lai turpmāk īstenotu stabilu migrācijas un patvēruma politiku. EP locekļi arī aicināja Eiropas Savienības (ES) augstāko pārstāvi ārlietās Federiku Mogerīni sarīkot starptautisku konferenci par bēgļiem. Tās mērķis būtu izveidot "kopīgu humānās palīdzības stratēģiju".

Plānots, ka konferences dalībnieku vidū būtu ES, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūras, Amerikas Savienotās Valstis, nevalstiskās organizācijas un arābu valstis.

ES tieslietu un iekšlietu ministri EK plānus skatīs pirmdien ārkārtas sanāksmē Briselē, bet, ņemot vērā vairāku Austrumeiropas valstu iebildumus, iespējams, būs jāsasauc īpašs samits, lai panāktu vienošanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt