Laikraksts “Latgales Laiks” iznāk kopš 1992. gada. Avīze latviešu un krievu valodā raksta par aktualitātēm Daugavpilī un citviet Latgales reģionā. 75% avīzes kapitāldaļu pieder privātīpašniekiem, bet 25% – Daugavpils pašvaldībai.
Jau iepriekš avīzes kolektīvā bijušas nesaskaņas. Pirms vairākiem mēnešiem darbu tajā atstājusi redaktore, bet tagad vēl pieci darbinieki, tostarp žurnālisti un redaktori.
“Situācija ir tāda, ka visi satura veidotāji, proti, žurnālisti no 5. marta ir aizgājuši,” darbinieku pieņemto lēmumu apliecina žurnāliste Dinija Jemeļjanova, kura pēdējos trīs mēnešus bija arī redaktores pienākumu izpildītāja.
Jemeļjanova norāda, ka nedēļas sākumā šie darbinieki vērsušies pie avīzes vadības par konkrētām lietām, kas viņus neapmierina, bet diskusija neveidojusies. “Jau gadiem “Latgales Laiks” saņem finansējumu dažādu projektu ietvaros. Šo fondu mērķis ir cilvēku informēšana par konkrētām tēmām, tātad kvalitatīvas žurnālistikas satura veidošanai.
Mēs saprotam, ka nauda ir paredzēta satura veidotājiem. Bet diemžēl mēs, šie pieci satura veidotāji, šo finansējumu, piemēram, kā algas pielikumu nesaņēmām.
Trūkst attieksmes pret darbiniekiem, arī izpratnes par to, kas ir žurnālistika. Manuprāt, mēs esam viena no retajām avīzēm reģionā, kurā 70–80% bija oriģinālsaturs, un šobrīd tad varētu būt apdraudēts,” skaidro Jemeļjanova.
Avīzes “Latgales Laiks” valdes locekle Iveta Valpētere norāda, ka žurnālistu prasības laikrakstam ir grūti izpildīt: “Es viņiem skaidroju, es ar viņiem runāju. Mēs nevaram maksāt tādu naudu, kādu viņi pieprasa.”
To, ka avīzei “Latgales Laiks” jau gadiem ir finansiālas problēmas, nenoliedz arī laikraksta valdes locekle. Nācies taupīt, lai avīze izdzīvotu.
“Nebūtu man desmit projektu, kas realizēti četru gadu laikā, kopš es strādāju, avīzi izvilkt neizdotos. Četros gados uzrakstīti 43 projekti, 10 tika atbalstīti un realizēti,” saka Valpētere.
“Latgales Laika” valdes locekle uzsver, ka avīzes nākamā numura iznākšana nav apdraudēta:
“Tulki, korektori, vairāki ārštata darbinieki ir palikuši. Mēs veidojam jaunu kolektīvu.
Šodien trīs jauni cilvēki nāk strādāt. Avīze turpina savu darbību. Citu variantu nav.”
Latvijas Žurnālistu asociācijas biedre, "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" galvenā redaktore Ivonna Plaude, komentējot situāciju, norāda, negatīvi ir tas, ka ilgu laiku vietējām pašvaldībām piederējušas laikraksta kapitāldaļas, līdz ar to ir bijušas problēmas ar finansējuma piesaisti.
“Jo arī Mediju fonds, kas darbojas nu jau trešo gadu, nesniedza atbalstu tiem medijiem, kam ir iesaistīta publiskā nauda. Šajā gadījumā pašvaldības nauda. Līdz ar to laikraksta vadībai bija jāmeklē citas iespējas, lai medijs vispār varētu pastāvēt," saka Plaude.
Ivonna Plaude raksturo laikrakstu “Latgales Laiks” kā vienu no retajiem reģionālajiem izdevumiem, kas līdz šim piekopa labu žurnālistikas praksi. Līdz ar to, viņasprāt, galvenais šībrīža konflikta iemesls ir finansiālais jautājums.
“Tad, kad biju Žurnālistu asociācijas vadītāja pērn, arī piedalījos dažu konfliktu risināšanā. Protams, ka pie tā darba apjoma ir ārkārtīgi minimāla šī samaksa. Bet ar tādām problēmām saskaras pilnīgi visi neatkarīgie laikraksti," norāda Plaude.
Avīzei “Latgales Laiks” līdzās mazumtirdzniecībai ir stabils abonentu skaits – latviešu valodā virs diviem tūkstošiem, krievu valodā viens tūkstotis.
