Tās ir dažādas aktivitātes, kuru mērķis ir vidusskolēnos raisīt interesi par katru konkrēto augstskolu. Uzņemšanas kampaņās ir pārbaudītas un efektīvas metodes, kuras izmanto teju ikkatra augstskola. Tās min arī Daugavpils universitātes pārstāvis Jānis Kudiņš.
"Kā jau noteikti citām augstskolām, piedalāmies visās izstādēs, gan lielā izstāde, kas ir tā saucamā "Skola", Ķīpsalā. Protams, ka tās ir arī atvērto durvju dienas, kas notiek universitātē, kad mēs informējam gan par jaunākajām aktualitātēm, gan par jaunākajiem studiju virzieniem, par to kas jauns atvērts universitātē.
Kā mēs zinām, to studentu skaits ir pietiekami mazs, vispār Latvijā kopumā.
Tāpēc attiecīgi pēc katra studenta, tāda nosacīta starp augstskolām arī cīņa," stāsta Kudiņš.
Tomēr bez šīm tradicionālajām metodēm, augstskolas cīņā par studējošajiem izmanto arī dažādas unikālas metodes. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāves Loretas Lūkinas atsūtītajā RSU mārketinga aktivitāšu sarakstā atrodamas RSU vēstnešu vizītes vidusskolās, ekskursijas pa universitāti un universitātes absolventu pieredzes stāsti sociālajā vietnē "Facebook", kā arī citas aktivitātes.
Arī Latvijas Universitātes (LU) pārstāvis Kārlis Dārznieks min šai universitātei raksturīgās aktivitātes studentu piesaistei.
"Mēs esam piesaistījuši LU studentus, kuri vēlas stāstīt par savu augstskolu un kuri lepojas ar LU un kuri mudina arī jauniešus to darīt. Tad vēl viens tāds mūsu pašu jauns pasākums, kur mēs tiešā veidā uzrunājām mūsu galveno auditoriju - tie ir 12. klases skolnieki, sauc LU padomi eksāmeniem, kur mēs aicinājām ierasties 12. klašu skolniekus un devām viņiem padomus, ko būtu jāatkārto pirms eksāmeniem," stāsta Dārznieks.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) topošo studentu piesaistes metodēs dalās šīs universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps: "Mums ir izstrādāts vesels komplekss ar dažādiem pasākumiem. Sākot ar tādiem mazākiem, kas varbūt ir piedāvājums apmeklēt bērnu un jauniešu universitāti,
mēs braucam uz skolām, sadarbojamies ar "Ziino", līdz pat tādiem lielākiem projektiem kā RTU inženierzinātņu vidusskola."
Uzņemšanas kampaņā parasti pamanāmākas ir galvaspilsētas augstskolas, jo, kā skaidro Liepājas universitātes pārstāve Simona Laiveniece, augstskolām ārpus Rīgas ir krietni mazāka rocība. Tādēļ Laiveniece uzsver, ka uzņemšanas kampaņa nebūt nav tā pati svarīgākā daļa, domājot par studentu piesaisti universitātei. Svarīgas ir citas aktivitātes.
"Liepājas universitātei kā reģionālai universitātei, budžeta iespējas ir pietiekami minimālas, salīdzinot noteikti ar lielajām universitātēm, tāpēc
mēs uzskatām, ka svarīgs ir studiju programmu piedāvājums, jo studentam ir jāzina, ko viņš mācīsies un ko pēc tam ar iegūtām zināšanām un profesiju varēs iesākt, kur varēs strādāt.
Un tāpēc svarīgi, man šķiet, ir visu gadu stāstīt, par to, kas pie mums notiek, kādas ir studentu aktivitātes, ko viņi dara, jo reklāmas kampaņa pirms uzņemšanas - tas ir tāda kā finiša taisne, kad vēl var piespicēt, ko mēs varam piespicēt, bet nu pamatā jau ir saturs, ko mēs piedāvājam," skaidro Laiviniece.
Teju visu augstākās izglītības iestāžu pārstāvji gan Rīgā, gan ārpus tās ir vienisprātis par to, ka darbs pie studējošo piesaistes nav tikai salīdzinoši īsā uzņemšanas kampaņa pirms dokumentu iesniegšanas laika.
"Būtībā darbs uz jaunajiem studentiem uz to piesaisti notiek cauru gadu. Teiksim, tagad, kad ir jūnijs, jūlijs, kad ir tas lēmuma pieņemšanas posms, protams, aktīvi ir uzņemšanas kampaņa ar vizualizāciju un saukļiem, kā mēs gribam sevi parādīt jauniešiem un piesaistīt, bet būtībā tas faktiskais darbs, tā tiešā komunikācija notika jau vairāku mēnešu garumā," norāda LU pārstāvis Dārznieks.
Cits viedoklis par uzņemšanas kampaņu veidošanu un to efektivitāti ir Vidzemes augstskolas rekrotam Gatim Krūmiņam.
"Tā mūsu pieeja ir tāda, ka mēs kā neliela organizācija neveidojam nekādas tādas kampaņas vai pirms uzņemšanas īsi neliekam kaut kādas reklāmas, neguldām naudu tajā. Mūsu studenti, kas nāk, viņi pārliecinoši lielākā daļa ir motivētie, tie, kas jau laiku iepriekš šo informāciju ir ieguvuši," uzsver Krūmiņš.
Augstskolas studējošo piesaistei, cik tām ļauj atvēlētais budžets, izmanto līdzīgas metodes, tomēr katra no tām cenšas atrast īsto vēstījumu, kurš spētu uzrunāt iespējami vairāk vidusskolu absolventu, lai jau nākošajā mācību gadā tie studijas uzsāktu tieši viņu augstskolā.
