Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors Edgars Līcītis intervijā Latvijas Radio raidījumā “Aktuālā intervija” norādīja, ka pašlaik tiek izskatīti vairāki varianti rīcībai pēc tam, kad Satversmes tiesa atzinusi, ka alimentu nemaksātāju publiskošana nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Taču netiek izskatīta ideja vispār atteikties no šādu datu publiskošanas.
Turklāt līdz 2017.gada 1.februārim, līdz kuram tiesa ļāvusi atstāt šo normu spēkā, parādnieki dati aizvien tiks publicēti.
Šajā laikā sola meklēt idejas, kā uzlabot bērnu tiesību aizsardzību šajā procesā. “Lasot Satversmes tiesas spriedumu, mēs redzam, ka pats process kā tāds attiecībā uz parādnieku ir piemērots un adekvāts. Tikai daļa par bērnu tiesību aizsardzību ir nepietiekama. Vajadzīgi vēl papildu mehānismi. Līdz ar to pie šiem mehānismiem mēs vēl strādājam,” sacīja Līcītis.
Turklāt pašlaik top jauns regulējums, kas ļautu tiem alimentu nemaksātājiem, kuri nespēj pilnībā segt nepieciešamo summu bērnu uzturēšanai, slēgt vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju. Fonds šī cilvēka vietā maksās visus uzturlīdzekļus, bet parādnieks maksās fondam tik, cik viņš tajā brīdī var.
“Nāk iesniegumi no parādniekiem, ka viņi ir gatavi maksāt, bet nevar samaksāt minimālo apmēru, jo strādā kādā attālākā reģionā ar mazākām algām un viņiem varbūt ir vairāk nekā divi bērni, līdz ar to apmērs, kas viņam jānodrošina katram bēram, ienākumi ir nepietiekami,” skaidroja Līcītis.
Ziņots, ka Satversmes tiesa secinājusi - parādnieku vārdu atklāšana nav pretrunā konstitūcijai, tomēr pārmērīgi ierobežo bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Satversmes tiesa noteikusi, ka likuma norma par parādnieku publiskošanu spēku zaudēs ar nākamā gada februāri.
Kopumā kopš pērnās vasaras, kad līdz ar grozījumiem likumā tika atļauts publiskot uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdus, parādnieki kļuvuši apzinīgāki un to skaits sarucis par 28%.
