ĪSUMĀ:
- Visiem klātienē strādājošajiem būs jāveic Covid-19 paštests divas reizes nedēļā.
- Paštestus nodrošinās valsts; līdz 6. decembrim vēl izdomās, kā tos izdalīt.
- Testu iegādes varētu izmaksāt ap 15 miljoniem eiro.
- Ar testiem vēlas panākt pēc iespējas mazāku saslimstību; svarīga arī vakcinācija.
- Viens no piedāvājumiem – paštestu izdale varētu notikt pašvaldību līmenī.
- Veikti arī citi grozījumi saistībā ar veterinārārstiem un telekomunikāciju precēm, kā arī svētku atzīmēšanu.
Valdības pieņemtie grozījumi paredz, ka darbinieki, tai skaitā brīvprātīgie un personas ar ārpakalpojuma līgumiem, darba telpās atrodas tikai ar darba devēja organizētu Covid-19 antigēna skrīninga testu, kas nav vecāks par 72 stundām un testa rezultāts ir negatīvs.
Veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš, otrdien valdības sēdē norādīja, ka šāda prakse palīdzēs ierobežot saslimstību ar Covid-19, jo tiks "izķerti" slimības gadījumi. Pēc viņa teiktā, Vācijā šāda prakse sasniedza 10–15% efektivitāti.
"Mēs redzam, ka ASV ir ieviesuši pašlaik rudenī šo prasību. Kanāda ir ieviesusi, visdrīzāk, Eiropas valstis to arī darīs," stāstīja Bērziņš.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") stāstīja, ka testu izdalīšanas loģistiku vēl paredzēts izrunāt, bet testus visiem nodrošinās valsts.
Reirs uzsvēra, ka testēšanu nodrošinās nevis biznesam vai kolektīvam, bet katram Latvijas iedzīvotājam, kurš strādā klātienē.
To preses konferencē apstiprināja arī Valsts kancelejas direktors, Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis. Viņš pastāstīja, ka pašlaik Aizsardzības ministrija veic paštestu iepirkumu, kurā sākotnēji paredzēts iepirkt 4 miljonus testu. Tomēr līgums esot atvērts, un testus varēs iepirkt vēl.
Pašlaik iepirkumā pieteikušies 30 uzņēmumi. Piedāvātās cenas svārstās no 75 centiem līdz dažiem eiro par vienu testu. Pagaidām testēšanu plānots noteikt par obligātu līdz ārkārtējās situācijas beigām 11. janvārī, kas izmaksātu ap 15 miljoniem eiro. Tādējādi varētu nodrošināt 850 000 nodarbinātājiem katram 16 paštestus.
"Tas šobrīd ir īstermiņa risinājums. Mums ir svarīgi šajā pēclokdauna laikā pēc iespējas saglabāt zemāku saslimšanas rādītāju. Ir riski, kas saistās ar gada beigām: gan ar pirmssvētku laiku un iepirkšanos, gan pašu svētku svinēšanu, socializēšanos. Tātad mums ir jāspēj šos svētkus sagaidīt ar iespējami zemu saslimšanas līmeni. Testēšanās ir īstermiņa pasākums, ko vērtēsim gan tās laikā, gan pēc tam, lai izvērtētu tās lietderību turpmāk," stāstīja Citskovskis.
Pagaidām nav skaidrs, vai testus drīkstēs veikt arī mājās. Tāpat nav zināms, kā valsts iepirktie testi nonāks līdz darbiniekiem. Par to spriedīšot uzņēmējdarbības atbalsta grupa.
Finanšu ministrs Reirs piedāvāja, ka iesaistīt varētu pašvaldības.
"Pašvaldībām ir civilās aizsardzības centri. Tas arī būtu kā tests darbam šādām struktūrām un varētu palīdzēt nogādāt [Covid-19 testus] līdz katram iedzīvotājam, kurš klātienē strādā, atrast to optimālo ceļu," stāstīja Reirs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") piebilda, ka Slimību profilakses un kontroles centrs savukārt sagatavos algoritmu, kā rīkoties situācijā, kad paštests izrādās pozitīvs. Visticamāk, šiem cilvēkiem būs jādodas veikt testu laboratorijā.
Valdībā izskanēja pieļāvumi, ka masveida testēšana ļautu kādus ierobežojumus atvieglot, piemēram, ar testiem atļaut lielāku skaitu apmeklētāju kultūras pasākumos. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija rosināja apsvērt izņēmumus, kuros strādāt klātienē varētu arī nevakcinēti darbinieki ar negatīvu testu. Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs gan ir piesardzīgs.
"Testēšana nepasargā cilvēku no inficēšanās. Mazina risku, ka attiecīgajā kolektīvā kāds cilvēks būtu inficējies, bet šī testēšana nav simtprocentīgi precīza, tāpēc vīrusa iekļūšana varētu notikt tik un tā," uzsvēra Perevoščikovs.
Iestādes vēl diskutēs, kā masveida testēšanu kontrolēt. Valsts kancelejas direktors gan atzina – primāri tas būšot darba devēju godaprāta jautājums.
Papildus paštestiem, lai mazinātu Covid-19 izplatību, paredzēts arī veicināt vakcināciju, īpaši senioru vidū. Par viņu vakcināciju paredzēti augstāki tarifi vakcinācijas veicējiem.
"Valdībā ir konceptuāls atbalsts, ka mēs virzāmies uz primārās vakcinācijas maksimālu kampaņu līdz jaunā gada sākumam. Mums ir svarīgi vakcinēšanas resursus prioritāri novirzīt gados vecāko iedzīvotāju – riska grupu – vakcinēšanai gan mājās, gan citviet. Šim nolūkam paredzēts palielināt atlīdzību, ko ārstniecības iestādes saņem par senioru vakcināciju," sacīja veselības ministrs.
Vēl arī par prioritāti noteikta balstvakcinācija. Visi ir aicināti sešus mēnešus pēc vakcinācijas pabeigšanas saņemt papildu vakcīnu. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") aicināja, ka pilnīgi visiem cilvēkiem varētu izsūtīt īsziņas, atgādinot par to.
Vienlaikus ar grozījumiem rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu veiktas arī vairākas citas izmaiņas:
- telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji var ne tikai sniegt pakalpojumus, bet arī tirgot ar tiem saistītās preces;
- praktizējošam veterinārārstam ir iespējams sniegt veterinārmedicīnisko palīdzību dzīvniekam;
- veterinārmedicīniskos pakalpojumus drīkst saņemt bez sadarbspējīga sertifikāta;
- bērni, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, var izmantot pakalpojumus un apmeklēt pasākumus kopā ar cilvēkiem, kam sertifikāts ir;
- brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības pakalpojumus un būtiskos saimnieciskos pakalpojumus var sniegt tirdzniecības vietas, kuru tirdzniecības pakalpojumu sniegšanai paredzētā platība, neskaitot citas publiski pieejamās telpas – tualetes, koridorus, nepārsniedz 1500 kvadrātmetrus un kas veic pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību epidemioloģiski nedrošā vidē.
Vēl arī norādīts, ka nav paredzēti masu pulcēšanās pasākumi. Pašvaldības un valsts iestādes var rīkot aktivitātes, lai atzīmētu svētkus, bet nedrīkst rīkot publiskus pasākumus.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Koalīcija vienojusies līdz 6. decembrim būtiski nemīkstināt Covid-19 ierobežojumus. Valdības pārstāvji arī uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies un par spīti saslimstības samazinājumam situācija Latvijā aizvien ir trausla. Veselības ministrija arī norādījusi, ka saslimstībai pieaugot par 10%, būs nepieciešami papildu drošības pasākumi ap gadu miju.
