Paula Stradiņa Medicīnas koledžas Jūrmalā studentes Kristena, Kristiāna un Zane izvēlējušās koledžu, nevis universitāti, tieši tāpēc, ka jāmācās tikai trīs gadi un pēc tam var sākt strādāt, tā ir bezmaksas izglītība un ir iespējas saņemt stipendiju. Un pēc tam ir iespēja arī saņemt bakalaura vai maģistra grādu.
Pēc 3 gadiem koledžā bakalaura diplomu māsa var iegūt universitātē, mācoties vēl vienu gadu un specializējoties ķirurģijā, anestēzijā vai citā jomā.
Darba grupa secināja, ka šāda divpakāpju izglītība ir nesamērīga, nepamatota un ir slogs māsām. Tāpēc izstrādāta jauna izglītības reforma, kas paredz māsām bakalaura izglītību.
“Kāpēc vajag sadārdzināt? Kāpēc šobrīd tas tiek darīts? Ir krīze! Reorganizācija reorganizācijas pēc? Vai tur ir merkantilas intereses? Mēs mācām 900 studentes. Vienkārši noņemt koledžām studentus?” neizpratni pauda P.Stradiņa Medicīnas koledžas direktore Ilga Eriņa.
Savukārt Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledžas Ārstniecības katedras vadītāja Iveta Strode prognozēja, ka samazināsies studējošo skaits, “jo izvēlēties četrus gadus, nenokļūstot darba tirgū, ir grūti. Tie, kas nāk, ir orientēti uz praktisku darbošanos. Un līdz ar to šis trīs gadu cikls ir pielāgojams situācijai, kas Latvijā nepieciešams.”
Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas direktora vietniece Sarmīte Villere norādīja, ka reforma nozīmēs, ka būs “viens gads, kad vispār nebūs [medmāsu] izlaiduma, pie mūsu jau tā grūtās situācijas”.
“Šis pasākums ir jāaptur un jāiet lielākā publiskā diskusijā ar darba devējiem,” uzskata Villere.
Latvija ir viena no tām valstīm Eiropas Savienībā, kur ir māsas ar viszemāko izglītības līmeni - oponē Latvijas Māsu asociācijā. Māsas jau sen vairs nav ārsta norāžu izpildītājas, bet dara daudz vairāk.
“Māsa strādā komandā, māsa vada citus, augstākā izglītība ir drošība mūsu sabiedrībai!” sacīja Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle Dita Raiska.
Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle Ilze Neparte piebilda, ka ar jauno izglītības reformu ieguvums būs jebkurai māsai un jebkuram darba devējam.
“Tā būs brīva pārvietošanās darba tirgū. Mēs strādāsim profesijā, nevis šaurā specializācijā. Tagad, ja man ir operācijas māsas sertifikāts, es varu strādāt tikai operāciju zālē. Pat nodaļā mani neņem. Ja es būšu vispārējās aprūpes māsa, es varēšu strādāt jebkur,” skaidroja Neparte.
Tām māsām, kuras koledžu beigušas pasen vai izglītību ieguvušas padomju laikā, universitātē nebūs jāatgriežas.
Un tieši medicīnas koledžas, kas jau ir kādas universitātes sastāvdaļa, varētu kļūt par vietu, kur māsas iegūs bakalaura grādu.
Veselības ministrijā māsu izglītības reformu atbalsta.
“Visā pasaulē tas standarts ir iespējami universālākām prasmēm apveltīta māsa, kas mācās četrus gadus, kura ir prakses tiesīga pēc šo četru gadu apmācības kursa; ja ir vēlme īpaši specializēties, tad ir 3-6 mēnešu papildizglītība,” skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”).
“Tieši šādu redzējumu ministrija ir sagatavojusi ciešā sadarbībā ar Māsu asociāciju, un tas ir standarts, kuru ar pārejas periodu piemēros arī Latvijā,” sacīja ministre.
Apmācības programma jāsagatavo trīs gadu laikā. 2022. gada 1. septembrī sāks mācīties pirmās māsas, kas izglītību iegūs jau bakalaura, ne vairs koledžas līmenī.
