ĪSUMĀ:
- Atcēla iepirkumu, kas apdraudēja rehabilitācijas centru pastāvēšanu, tomēr tikai līdz 2021. gadam.
- NVD jau strādā pie jauna iepirkuma, lai padarītu rehabilitāciju pieejamāku cilvēkiem.
- Rehabilitācijas centri atzīst, ka bez valsts atbalsta ilgi nevarēs pastāvēt.
- NVD rehabilitācijas centriem iesaka paplašināt biznesu.
Par iespējamu vēsturisko rehabilitācijas centru izzušanu NVD rīkota iepirkuma dēļ šī gada aprīlī trauksmi cēla rehabilitācijas centrs ''Līgatne''. Toreiz NVD rīkoja konkursu, kura rezultātā rehabilitācijas centriem vairs nebūtu valsts atbalsta, sniedzot dienas stacionāra pakalpojumus. Toreiz Līgatnes rehabilitācijas centra vadītāja Dace Klāmane skaidroja – ja šāds lēmums stāsies spēkā, tas nozīmēs vēsturisko rehabilitācijas centru izzušanu. Pašlaik situācija esot atrisināta.
"Šobrīd mēs piedāvājam absolūti visu, ko mēs piedāvājām līdz šim, jo mēs rakstījām vēstules uz Veselības ministriju, uz Nacionālo veselības dienestu un Konkurences padomi. Šajā visa sakarā NVD atcēla savu lēmumu par iepirkuma rezultātiem, jo viņi secināja, ka netiek sasniegts mērķis – iedzīvotājiem pakalpojums nekļūs pieejamāks šī iepirkuma rezultātā,'' sacīja Klāmane.
Arī NVD direktors Edgars Labsvīrs Latvijas Radio apstiprināja, ka rehabilitācijas centru iebildumi ietekmējuši konkursa norisi:
"Mēs toreiz saņēmām virkni apstrīdējumu ne tikai no rehabilitācijas centriem, bet no vairākām iestādēm. Pilnīgi noteikti ņemsim vērā visus argumentus. Bet es teiktu, ka tas nav pamata iemesls, kāpēc tika atcelts [iepirkums]."
Galvenais iemesls bijis – konkursa rezultāti neatrisināja dienesta vēlmi rehabilitāciju padarīt pieejamāku visos Latvijas reģionos. Lai arī šobrīd rehabilitācijas centri var uzelpot, tomēr Līgatnes centra vadītāja Klāmane ir pārliecināta, ka šāda sistēma nav uz palikšanu. Skaidrība par centru nākotni ir vien līdz 2020. gada beigām.
"Tas noteikti šādi nepaliks, jo arī šajā lēmumā par iepirkuma rezultātiem ir noteikts, ka šajā gadā – 2019. gadā – paliek esošajā līmenī finansējums un 2020. gadā nekas nemainās, bet 2021. gadā jau atkal būs jauns iepirkums, jauni rezultāti, un atkal tā situācija mainīsies.
Tā kā tā situācija ir ļoti nestabila, un mēs nezinām, kas notiks nākotnē, [nezinām] absolūti neko," stāstīja Klāmane.
Dienesta direktors Edgars Labsvīrs apstiprināja, ka 2020. gadā rehabilitācijas centri vēl varēs strādāt pēc nemainītas kārtības, tomēr jau tagad notiek aktīvi darbi pie jaunā iepirkuma izstrādāšanas. Pēc pirmā iepirkuma neveiksmes ņemti vērā arī iebildumi un pašu izdarītie secinājumi, tādēļ, veicot otro iepirkumu, tiks mainītas vairākas lietas. Piemēram, būs konkrēti apjomi, uz ko var pieteikties plānošanas vienībā. Tāpat Rīga tiks sadalīta mazākās plānošanas vienībās, lai varētu garantēt pakalpojuma pieejamību arī Rīgas nomales rajonos. Jebkurā gadījumā konkurss tiks rīkots.
Labsvīrs min piemēru ar Līgatnes rehabilitācijas centru, lai parādītu, kāpēc tas ir nepieciešams:
"Iepirkums tika nevis atcelts, bet iesaldēts. Plānojam to sludināt jau tuvākajā laikā. Pēc būtības stratēģiskā atlase notiks dienas stacionāra pakalpojumam, kurš ir Līgatnē, pilnīgi noteikti notiks. Konkrēti par Līgatni runājot, viena no mūsu vajadzībām bija šo pakalpojumu nodrošināt arī Cēsu klīnikā, un ierobežotu resursu apstākļos pēc būtības tur nekas neatliek, kā paņemt daļu no šī pakalpojuma no Līgatnes rehabilitācijas centra."
Centra vadītāja Dace Klāmane skaidroja – līdz ar šī lēmuma stāšanos spēkā, kas šobrīd atlikts vien par gadu, rehabilitācijas centriem būs jābeidz savs darbs:
"Es domāju, ka iedzīvotāju maksātspēja nav tik liela, lai mēs spētu strādāt tikai uz maksas pakalpojumiem un spētu uzturēt šo ēku un šo personālu. Diez vai mēs spētu turpināt darbību šādā virzienā."
Tikmēr Tērvetes rehabilitācijas centra galvenā ārste un valdes locekle Ļubova Butlere uzskata, ka arī nākotnē rehabilitācijas centriem izdosies saglabāt savus līdzšinējos pienākumus. Tomēr gadījumā, ja pienākumus pārdalīs, tad ilgi pastāvēt rehabilitācijas centri nevarēs.
"Man liekas, ka [tāds lēmums] netiks pieņemts, jo vajadzētu saprast, ka pacients, kurš nonācis grūtībās, viņam ir svarīgi atveseļoties ļoti patīkamā vidē, mierā un klusumā. Un mēs esam "uzriktējuši" tādu rehabilitācijas komandu, ka mēs jūtam, ka mēs varam viņam [pacientam] palīdzēt! Es domāju, ka kādu brīdi mēs spurotos, ja notiktu, kas paredzēts, bet ilgā termiņā mēs nevarētu pastāvēt," stāstīja Butlere.
NVD direktors Labsvīrs norādīja, ka apzinās – jaunā kārtība var ietekmēt rehabilitācijas centru ienākumus un spēju pastāvēt, tomēr viņš uzsver – projekta mērķis ir padarīt rehabilitāciju iedzīvotājiem lētāku un pieejamāku, savukārt rehabilitācijas centriem viņš iesaka apdomāt iespējas paplašināt sava biznesa modeļus.
