Ministrija norāda, ka šobrīd piecus un sešus gadus veci bērni bērnudārzā, kā arī vēl vienu gadu atbilstoši pašreizējam regulējumam 1.klasē apgūst līdzīgu mācību saturu, tāpēc pirmskolas izglītības apguve divu gadu garumā tiek uzskatīta par daļēji neefektīvu resursu izlietošanu. Turklāt tādā veidā rodas garas rindas.
Plānojot bērnu skolā sūtīt no sešu gadu vecuma, 1. klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās skolas, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un attiecīgi sagatavotus pedagogus.
"Turpinās darbs pie jaunā, kompetenču pieejā balstītā izglītības satura, kurā mēs paredzam daudz ciešāku integrāciju starp pirmsskolas izglītību un sākumskolas izglītību. Protams, ka vecākiem saglabājas arī šī iespēja sūtīt gadu vēlāk bērnus, respektīvi, gan sešu, gan septiņu gadu vecumā, bet atgādināšu, ka jau šobrīd izglītība ir obligāta pirmsskolā no piecu gadu vecuma," Latvijas Radio stāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.
Realitātē sanāk, ka pirmās klases bērni varētu tikt sagatavoti pirmskolas iestādē un skola sāktos ar otro klasi, apstiprināja Catlaks.
IZM argumentē, ka vidējās izglītības pakāpē gados vecākajiem jauniešiem zūd motivācija mācīties, jo psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās šobrīd organizētajam mācību procesam, kā arī viņiem ir citas dzīves prioritātes. Jau vidusskolas vecumā izglītojamie sāk meklēt darbu, kas kaitē izglītības ieguvei, jo tiek kavētas stundas un mācībām vairs netiek pievērsta tik liela uzmanība.
2015. un 2016. mācību gadā mācības vispārizglītojošajās skolās 12. klasē uzsāka 1111 skolēni, kuri dzimuši 1996. gadā vai agrāk, un viņi vispārējās vidējās izglītības ieguvi pabeidza 20 gadu vecumā.
Ministrija arī atgādina, ka VISC savulaik veidotā pilotprojektā tika secināts, ka sešgadīgo bērnu mācību programmas saturs kopumā atbilst bērnu uztveres īpatnībām un spējām. Tā rezultāti daļēji ir iestrādāti Ministru kabineta noteikumu projektā par pirmsskolas vadlīnijām.
Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs Latvijas Radio gan norādīja, ka atšķirība starp sešus un septiņus gadus veciem bērniem ir būtiska.
Bieži bērns pat septiņos gados nav pietiekami nobriedis, lai stundās pietiekami spētu koncentrēties, valdīt pār saviem impulsiem un nosēdēt.
Viņš brīdināja, ka liela daļa bērnu jaunajām prasībām vienkārši neatbildīs. Esošā skolu sistēma tam neesot gatava, tāpēc jābūt ļoti piesardzīgiem.
Paredzēts, ka jaunais regulējums varētu stāties spēkā 2018. gada 1. jūlijā un līdz tam būs jāveic ievērojamas izmaiņas izglītības programmā.
Jau ziņots, ka iepriekš IZM grozījumus iesniedza pērnā gada rudenī, bet tajos bija jāveic labojumi. Rosinājums satrauca gan topošo skolēnu vecākus, gan nozares profesionāļus. Eksperti norādīja, ka nevar steidzināt bērna dabisko attīstības tempu, bet vecākus bažīgus dara jautājums par to, kurš tad pieskatīs sešgadīgos pirmklasniekus pēc stundu beigām, jo ne visās skolās pieejama pagarinātā grupa, kā arī nespēja šajā vecumā ilgstoši koncentrēties.
