Kā norāda Saeimas Preses dienestā, radiostacijas valsts valodā drīkstēs bez ierobežojumiem iekļaut raidījumus vai raidījumu fragmentus arī svešvalodā, nodrošinot tulkojumu latviešu valodā.
Savukārt radiostacijām, kurām pašreiz apraides atļaujā programmas daļa latviešu valodā noteikta mazāka par pusi, varēs izvēlēties - veidot programmu valsts valodā vai svešvalodā. Radio programmas, kas veidos saturu svešvalodā, drīkstēs bez jebkādiem ierobežojumiem iekļaut raidījumus arī valsts valodā bez pienākuma nodrošināt tulkojumu svešvalodā.
Līdz ar grozījumiem pāriet uz raidīšanu latviešu valodā vajadzēs septiņām radio programmām, kuras šobrīd pusi no ētera laika raida svešvalodās. Vairums no šiem kanāliem ir saistīti ar raidorganizāciju „Krievu hītu radio”, kuras īpašnieks Uģis Polis par grozījumiem ir sašutis un uzskata to par vadošo Latvijas krievu mediju likvidēšanu.
Polis iepriekš pauda - ja pēc grozījumu apstiprināšanas viņa radiostacijām tiks atņemta licence, viņš pret tiem cīnīsies gan Satversmes, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Kā skaidro Saeimā, likumprojekta mērķis ir atteikties no šobrīd radiostaciju apraides atļaujās noteiktajiem procentuālajiem ierobežojumiem, kādai daļai programmu jābūt valsts valodā un kādai – svešvalodā.
Likuma grozījumi stiprināšot latviešu valodas lomu Latvijas kultūrvidē, vienlaikus veicinot sabiedrības integrāciju, jo lielākam skaitam programmu būs jābūt tikai valsts valodā un programmām svešvalodās nebūs nekādu ierobežojumu izmantot valsts valodu.
Tāpat regulējums būs labvēlīgāks attiecībā uz mazākumtautību tiesībām lietot savu valodu un tiesībām uz vārda brīvību, skaidro likumprojekta autori.
Pašlaik virkne radiostaciju formāli izpilda apraides atļaujās noteiktos valodu ierobežojumus, tomēr praksē tos ir viegli apiet. Piemēram, radio stacijās, kuru programmas noteiktai daļai jābūt latviešu valodā, valsts valoda skan laikā, kad auditorija to klausās vismazāk – vēlos vakaros, naktī un agri no rīta, bet svešvaloda skan visvairāk klausītajā laikā, norāda likumprojekta autori.
Pašlaik radio klausītāji var dzirdēt 37 radiostacijas latviešu valodā, 17 radiostacijas, kas raida pilnībā vai galvenokārt svešvalodā, un 13 radiostacijas, kam puse programmu ir svešvalodā un puse - valsts valodā.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās lielākajai daļai Latvijā skanošo radio programmu - 50 no 67 – būtu jāskan latviešu valodā, informē likumprojekta autori.
Lai risinātu problēmas saistībā ar ārvalstīs izplatītu radio programmu izmantošanu Latvijas radio programmās, paredzēts ieviest prasības radio programmas veidošanai – 90 procenti no programmas jāveido pašas radiostacijas sagatavotiem raidījumiem, citas radiostacijas programmu un raidījumu Latvijas radiostacija drīkst savā programmā tikai retranslēt, kā arī būs aizliegts citas radiostacijas programmu, raidījumu un raidījuma daļu izmantot Latvijas radiostacijas programmā citā veidā, nekā retranslācijā.
Tāpat grozījumi paredz paplašināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnvaras savu uzdevumu īstenošanai, nosakot tai tiesības ierasties pie elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, tostarp arī bez iepriekšēja brīdinājuma, pārbaudes veikšanai – policijas klātbūtnē iekļūt plašsaziņas līdzekļa objektos, veikt to piespiedu pārmeklēšanu un tajā esošo mantu un dokumentu apskati un informācijas fiksēšanu. Par atļauju šādām darbībām lems rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis.
